Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana lietas iztiesāšanas laikā nav vērtējama kā apsūdzētā tiesību ierobežošana, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 496. panta otrās daļas nosacījumiem tiesai procesā iesaistīto personu pieteiktie lūgumi ir jāizvērtē un jāizlemj, bet tai nav obligāts pienākums šos lūgumus apmierināt.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Nusberga, tiesnesis P. Opincāns, tiesnese A. Poļakova, izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā G.S. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 31. marta lēmumu un
konstatēja
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014. gada 11. decembra spriedumu G.S., personas kods [..], atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem un ar policijas kontroli uz 2 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu galīgais sods G.S. noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 9 mēnešiem un policijas kontrole uz 2 gadiem.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu G.S. atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš nolaupīja svešu kustamu mantu, pielietojot vardarbību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.