Pirms pāris mēnešiem, šā gada vasaras izskaņā, publiskajā telpā nonāca kāds Valsts policijas lēmums, kurā līdz ar citu informāciju bija atspoguļoti arī no seksuālas vardarbības cietuša bērna dati. Tādējādi sabiedrība uzzināja to, ko likums paredz sargāt – nepilngadīga nozieguma upura identitāti jeb, runājot vispārīgi, personas datus. Meklējot šāda notikuma cēloņus, atklājās, ka sargājamās ziņas publiskojuši Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotāji. Raugoties no vienas puses, šķietami viss ir skaidrs – atbildīgais noskaidrots, taču, no otras puses, kā atklāj šī materiāla ietvaros apkopotie viedokļi, nemaz tik vienkārši nav atbildams, cik daudz atbildīgo šeit patiesībā jāmeklē, jo iesaistītajām institūcijām nav savstarpējas skaidrības un vienotas izpratnes par to, kā nodrošināt tiesisku un labai pārvaldībai atbilstošu rīcību personas datu aizsardzībā situācijā ar informācijas atkalizmantotājiem.
Datu valsts inspekcijai meklē jaunu direktoru
Atskatoties dažus mēnešus senā pagātnē, jāatgādina, ka situācija ar noziegumā cietušā bērna datu publiskošanu bija viens no stūrakmeņiem, uz kuriem tika balstīts nesenais tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisijas pieprasījums. Tā kā Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst arī pienākums izstrādāt, organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu personas datu aizsardzībā un tās pārraudzībā atrodas gan Datu valsts inspekcija, gan Uzņēmumu reģistrs, Saeimas opozīcijas deputāti ministram veltīja kritiku par nespēju pienācīgi nodrošināt šo funkciju izpildi un pieprasīja viņa demisiju. 17. septembra Saeimas balsojumā par Dz. Rasnača demisijas pieprasījumu tieslietu ministrs amatu saglabāja, taču paralēlie notikumi paredz, ka Datu valsts inspekcijai gan no 2016. gada būs jauns vadītājs. Līdzšinējā iestādes direktore Signe Plūmiņa ir zaudējusi tieslietu ministra uzticību, kurš rosinājis viņas atbrīvošanu no amata, un tas apstiprināts 2015. gada 6. oktobra Ministru kabineta sēdē (atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29. panta pirmajai daļai Datu valsts inspekciju vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma).
Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai sagatavotajā anotācijā norādīts, ka S. Plūmiņa Datu valsts inspekcijas direktora amatā ir kopš 2001. gada 2. janvāra, tātad kopumā tie būs 15 gadi, jo viņas pienākumu izpilde noteikta līdz šī gada beigām. Iepriekš viņas pilnvaras tikušas pagarinātas, taču šoreiz tieslietu ministrs lēmis citādi, galvenokārt atsaucoties uz Valsts kontroles un pašas ministrijas Iekšējā audita departamenta konstatētajiem trūkumiem minētās iestādes darbā. Kā izriet no anotācijas, tajā atspoguļotie S. Plūmiņas darbības trūkumi vai pārkāpumi, vadot iestādi, lielā mērā saistīti ar dažādiem finanšu un grāmatvedības jautājumiem, taču starp tiem arī norādīts: "Kapacitātes trūkuma dēļ Inspekcija nav sniegusi atbalstu un priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti izskatīšanas procesā. Inspekcija sniedza viedokli tikai par minēto tiesību aktu sākotnējiem projektiem. Tāpat Inspekcija nav piedalījusies un sniegusi praktisku palīdzību minēto tiesību aktu izvērtēšanā un saskaņošanā, kā arī nav nodrošinājusi dalību Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros."
Šī materiāla nolūks nav izvērtēt S. Plūmiņas darbību aizvadītajos gados, bet gan akcentēt jautājumu par tiesību aktos noteikto pienākumu un labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē attiecībā uz personas datu apstrādi un valsts informācijas nodošanu atkalizmantotājiem. Tādēļ turpmāk sniegts ieskats problēmas būtībā un dažādos iesaistīto pušu viedokļos, atainojot, cik atšķirīgi – un tieši vienas ministrijas divas padotības iestādes – raugās uz risināmo jautājumu. Vien jāpiebilst, ka ceturtdien, 19. novembrī, Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.