Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.).
Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru.
Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.
Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai.
L. Muciņš: Institucionāli raugoties, Latvijā jautājums par Saeimas lēmuma dabu ir nesakārtots. Dažos likumos ir ierakstīta ne tikai noteiktu iestāžu vadītāju vai koleģiālo iestāžu locekļu iecelšanas, bet arī atcelšanas kārtība, noteikumi un garantijas. Es šeit domāju "neatkarīgās institūcijas", kas pašas par sevi ir atsevišķas juridiskas personas. Te var minēt Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Visas šīs iestādes ir izveidotas tādā veidā, lai netiktu pakļautas politiskajai sistēmai un būtu neatkarīgas. Tāpēc šo iestāžu amatpersonu atcelšanas gadījumos jābūt skaidrai un stingrai kārtībai un noteikumiem. Šobrīd šiem lēmumiem ir administratīvā akta daba.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
