Šajā "Jurista Vārda" numurā var iepazīties ne vien ar mūsu lasītāju viedokli par to, kāds bijis gads tieslietās, bet arī ar Tieslietu ministrijas darba pārskatiem.

Ministrijas iniciatīva pirmo reizi sniegt tik plašu pārskatu par gada laikā izdarīto ir vērtējama atzinīgi. Vienlaikus jānorāda, ka pārskatā ir iekļautas salīdzinoši daudzas aktivitātes, tomēr ne no visām ir iespējams secināt to rezultātus, jo nav sniegts katras aktivitātes sākotnējais novērtējums (problēma, reformas mērķis un sagaidāmais rezultāts) un pēcnovērtējums (reformu panāktais rezultāts un atbilstība mērķim).

Vērtīgs salīdzinājums ir Lielbritānijas Tieslietu ministrijas 2014.–2015. gada pārskats (Ministry of Justice Annual Report and Accounts 2014–15), kurā tiek uzsvērts, ka tas, izmantojot dažādu veidu indikatorus un citu veidu informāciju, veidots tā, lai sabiedrība varētu novērtēt Tieslietu ministrijas īstenoto tiesību politiku, tās prioritātes, reformas rezultātu atbilstību sākotnējam mērķim un risinājumu finansiālo efektivitāti.

Lielbritānijas Tieslietu ministrijas pārskata pamatā ir Strukturālo reformu plāns 2012.–2015. gadam (Business Plan 2012–2015 Ministry of Justice). Veicamās darbības ir definētas ļoti skaidri un nepārprotami. Katram no uzdevumiem, kas sadalīti nozares jomās, pretī tiek norādīts uzsākšanas un izpildes datums. Turklāt katra uzdevuma izpildei ir skaidri norādīta atbildīgā institūcija un amatpersona, nepieciešamie finanšu resursi un izpildes novērtējuma indikatori (dati). Tādējādi pārskatā pēc konkrētiem indikatoriem tiek salīdzināti plānotie un panāktie rezultāti. Pārskatā sniegta arī uzdevumu neizpildes risku analīze. Ministrija paškritiski novērtē savu līdzšinējo darbību un definē, ko tā turpmāk plāno mainīt savā darbībā.

Lielbritānijā Tieslietu ministrija darbības ir pamatotas iepriekš izstrādātā plānā, tādā veidā pārmaiņas Tieslietu ministrijas atbildības jomā tiek pārvaldītas un mērķtiecīgi virzītas konkrētu mērķu sasniegšanai. Ministrijas darbību noteiktā plānošanas periodā galvenokārt nosaka jau iepriekš izvērtēti un definēti uzdevumi.

Latvijas Tieslietu ministrijai noteikti vajadzētu turpināt informēt sabiedrību par izdarīto un darāmo, tomēr vēl labāk būtu, ja pēc konkrētiem rezultivitātes rādītājiem varētu salīdzināt plānoto un izdarīto uzdevumu rezultātus un mērķu sasniegšanu. Pēc šādiem pašiem – skaidras struktūras un metodoloģijas principiem – savs darbs būtu jāplāno arī visām citām tieslietu nozares institūcijām.

Pirms dažām nedēļām "Jurista Vārdā" publicēta skaudra Lietuvas Seima Pētniecības departamenta direktora Dr. A. Lukošaita atziņa: "Es vienmēr esmu brīnījies, kāpēc Latvija tā atpaliek, lai gan zina, kā tas notiek Vācijā, Zviedrijā un citur."

2016. gadā novēlu, lai mums visiem rastos drosme un māka mācīties un pietiktu radošuma ideju izpildījumam!