2015. gada 3. decembrī ir stājušies spēkā nozīmīgi grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (turpmāk – PKLS) un Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas tika izstrādāti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā (turpmāk – darba grupa) saistībā ar teorētiskām un praktiskām problēmām noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanā. Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, KL kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos.1
Būtisks kaitējums
Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši (gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā) ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā.2 Ņemot vērā to, ka 2013. gada 1. aprīlī spēkā stājās ar Kriminālsodu politikas koncepciju saistītie grozījumi KL, kas paredz vairākos noziedzīgo nodarījumu sastāvos administratīvo atkārtotību aizstāt ar kvalificējošo pazīmi – būtisks kaitējums, bija jānodrošina nepārprotama izpratne par būtiska kaitējuma saturu, saucot personas pie kriminālatbildības.
Iepriekš PKLS 23. pants saturēja divus kumulatīvus kritērijus būtiska kaitējuma definēšanai, t.i., 1) noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses, vai 2) ja šāds apdraudējums ir ievērojams. Šāds būtiska kaitējuma formulējums sevī ietvēra saikļus – "ne vien" un "bet arī", kas nav bieži sastopams mehānisms normatīvā akta loģiskajā konstrukcijā, kas rada problēmas šīs normas praktiskā iztulkošanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
