1. Marts 2016 /NR. 9 (912)
Skaidrojumi. Viedokļi
Apskats par EST spriedumu lietā "Maxima Latvija"
1
Jēkabs Treijs-Gigulis
Tieslietu ministrijas EST departamenta juriskonsults 

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2015. gada 26. novembrī pieņēma spriedumu lietā C-345/14 "Maxima Latvija"1 (turpmāk – Maxima lieta). Šī lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) prejudiciālā nolēmuma lūguma par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. panta 1. punkta interpretāciju Augstākās tiesas lietā Nr. SKA-121/2014 (Maxima pret Konkurences padomi).

Rakstā autors sniegs īsu apskatu par konkurences ierobežojumu (aizliegtu vienošanos) konstatēšanu pēc vienošanās mērķa vai pēc radītajām sekām un iepazīstinās lasītājus ar EST Maxima lietā izdarītajiem secinājumiem saistībā ar LESD 101. panta 1. punkta interpretāciju. Savukārt nobeigumā tiks sniegts īss ieskats citā līdzīga rakstura lietā, kas izskatīta Augstākajā tiesā, bet kuru varētu ietekmēt EST spriedums Maxima lietā.

Aizliegtu vienošanos konstatēšana pēc to mērķa un/vai sekām

LESD 101. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, ir aizliegti kā nesaderīgi ar iekšējo tirgu.

Praksē konkurenci uzraugošā iestāde atkarībā no katra gadījuma specifikas, pieejamās informācijas un pierādījumiem tirgus dalībnieku slēgtu, iespējams, aizliegtu vienošanos vai nu pārbauda/konstatē pēc šīs vienošanās aizliegtā mērķa, vai arī pierāda šīs vienošanās negatīvās sekas. Saskaņā ar EST pastāvīgo judikatūru šī nosacījuma alternatīvais raksturs, uz ko norāda saikļa "vai" lietojums, liek vispirms ņemt vērā nolīguma mērķi, ievērojot ekonomisko kontekstu, kurā tas ir piemērojams. Tomēr gadījumos, kad šī nolīguma noteikumu analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma konkurencei pakāpi, ir jāpārbauda tā sekas, un, lai uz to attiektos aizliegums, jābūt izpildītam nosacījumu kopumam, no kuriem izriet, ka konkurence reāli un jūtamā veidā ir tikusi nepieļauta, ierobežota vai izkropļota.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
zaiga
1. Marts 2016 / 21:27
2
ATBILDĒT
un ko par šo kļūdaino Konkurences padomes praksi, kas jālabo EST, saka pati Konkurences padome un konkurences lietu referējošais tiesnesis senators Neimanis? varbūt var sīkāk pakomentēt, kādēļ EST nav sapratusi KP atziņu vērtību

parasti KP bez lielas kautrēšanās stāsta, cik taisnīgi un korekti lēmumi tiek pieņemti, cik kvalitatīvi ir iestādes lēmumi, kurus 99% apstiprina arī Augstākā tiesa. piemērs nav tālu jāmeklē - autora pieminētajā Rimi lietā nevienam ne KP, ne AT šaubas neradās par pieņemtā lēmuma tiesiskumu, bet pēc EST prakses sanāk, ka arī šajā lietā pieļautas smagas kļūdas
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties