8. Marts 2016 /NR. 10 (913)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiešs nodoms Krimināllikumā un OECD konvencijā
1
Rūdolfs Lūsis
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriskonsults 

Raksta mērķis ir analizēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (turpmāk – WGB) Latvijas 2. fāzes novērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju par tieša nodoma, kā tas ir definēts Krimināllikumā, atbilstību OECD 1997. gada 21. novembra Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija) 1. pantā noteiktajam, tās ietekmi uz Latvijā nostiprināto tiesību teoriju un praksi, kā arī rast risinājumu atbilstošai rekomendācijas izpildei.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija organizēja augsta līmeņa tikšanos, lai izanalizētu tos teorētiskos piemērus, uz kuriem uzmanību vērš OECD, norādot, ka pašreizējā Krimināllikuma regulējumā nav pilnībā nodrošināta Konvencijas 1. panta darbība. Tikšanās mērķis bija noskaidrot gan teorētiķu, gan praktiķu, kā arī tiesnešu viedokli attiecībā uz tieša nodoma piemērošanu, kā tas nostiprināts Krimināllikumā, situācijā, kādu raksturo OECD WGB.

Diskusijā piedalījās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori Uldis Krastiņš, Valentija Liholaja un docente, tiesību zinātņu doktore Diāna Hamkova, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, virsprokurors Arvīds Kalniņš, prokurori Māris Leja, Sigita Deičmane, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs Igors Ivanovs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietniece Agita Znotiņa.

 

Problēmas apraksts

Veicot Latvijas 2. fāzes novērtējumu par nacionālo tiesību aktu atbilstību Konvencijai, kā arī ar to saistītajām rekomendācijām un to prasību praktisko ieviešanu, OECD WGB ir konstatējusi, ka Krimināllikuma 323. pantā paredzēto kukuļdošanu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu.1 Pamatojoties uz to, attiecībā uz ārvalstu kukuļdošanas nodarījumu WGB rekomendē "Latvijai grozīt savus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tieša nodoma prasība, kā tā definēta Latvijas likumā, ir atbilstoša Konvencijas 1. pantam".2

WGB eksperti savā novērtējumā secina, ka tieša nodoma prasība, kā tā ir definēta Krimināllikumā, nekvalificētu atsevišķus ārvalstu kukuļošanas gadījumus kā noziedzīgus nodarījumus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Žirafe
8. Marts 2016 / 09:14
1
ATBILDĒT
Rakstā ir atstāstīts ko par vainu formālos sastāvos norāda profesore V. Liholaja grāmatā "Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija", bet nav atsauces. Sīkums, protams, bet patīkami.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties