Pirms dažiem gadiem Krimināllikuma (turpmāk – KL) 9. pantā izdarītas būtiskas izmaiņas, kas skar nodoma definīciju. Šo izmaiņu galvenie iemesli bija uzskats, ka:

1. sākotnējā panta redakcija reglamentēja subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu tikai materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos;

2. formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams tikai tiešs nodoms.

Līdz ar to atzīts par nepieciešamu atsevišķi definēt nodomu formāla un materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos.

Divu rakstu sērijā paredzēts pamatot, ka šīs izmaiņas bijušas nepārdomātas, jo neviens no iemesliem, kuru dēļ pieņemti šie grozījumi, tos neattaisno. Šajā sakarā jāatzīmē, ka ir valstis, piemēram, Vācija, kurās nodoms un tā formas daudzu strīdīgu jautājumu dēļ likumā joprojām nav definētas vispār, atstājot to tiesu prakses un zinātnes ziņā.

Pieņemto grozījumu rezultātā vēl vairāk ir sarežģīta nodoma izpratne.

Balstoties uz šo apšaubāmo izpratni, pašlaik notiek aktīvas diskusijas par subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu noziedzīgos nodarījumos ar divām subjektīvās puses (vainas) formām un citiem komplicētākiem jautājumiem, kas apdraud nodoma pareizu izpratni vēl vairāk.

Pirmajā rakstā galvenā uzmanība veltīta šo grozījumu pamatojuma kritikai, šis raksts vairāk ir teorētiska rakstura. Savukārt otrais raksts vairāk ir praktiskas dabas ievirzes. Tajā analizēts jautājums par netieša nodoma izpausmes formām formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, kā arī netieša nodoma norobežošana no neuzmanības.

Sekas Krimināllikuma 9. panta sākotnējās redakcijas izpratnē

KL 9. panta sākotnējā redakcija tika kritizēta, jo arvien lielāku popularitāti guva viedoklis, ka tā reglamentē subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu tikai materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos.¹ Tas bija viens no iemesliem jaunas panta redakcijas izstrādei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jaunā redakcijā jāizsaka KL 9. un 10. pants, jo tie nenodala tiešu nodomu nodarījumos, kas izpaužas tikai kā darbība vai bezdarbība (formālie sastāvi), no nodarījumiem ar kaitīgām sekām kā noziedzīga nodarījuma sastāva obligātu pazīmi (materiālie sastāvi).²

Ar 2012. gada 13. decembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā" tiešs nodoms formulēts šādi: "Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos" (KL 9. p. otrā daļa). Savukārt netiešs nodoms: "Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos" (KL 9. p. trešā daļa).

Komentējot šos grozījumus, norādīts, ka KL 9. panta otrajā daļā tieša nodoma formulējuma pirmā daļa – persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi – attiecas uz personas psihisko attieksmi formālos sastāvos, bet otrajā daļā raksturota personas psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām, kas nozīmē, ka runa ir par materiāla sastāva noziedzīgiem nodarījumiem.³ KL 9. panta trešā daļa saistāma tikai ar materiāliem sastāviem.⁴

Autora ieskatā, tēzei, ka KL 9. panta sākotnējā redakcijā ar sekām bija saprotamas tikai sekas materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, nebija sniegts nopietns pamatojums. Šādi secinot, bija notikusi KL 9. panta izolēta interpretācija, neņemot vērā nedz šīs normas kopsakaru ar KL 8. panta otro daļu, nedz citiem likumiem (sk. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10. un 11. p.). Līdz ar to netika pamanīts, ka KL 9. panta sākotnējās redakcijas sistēmiskā interpretācija ne tikai ļāva, bet prasīja terminam "sekas" piešķirt citādu nozīmi, proti, ar sekām bija jāsaprot pilna noziedzīga nodarījuma sastāva izpildīšanās neatkarīgi no tā uzbūves īpatnībām.

Šis secinājums pamatojams ar šādiem argumentiem.

• Pirmkārt, atsevišķa norma nav skatāma izolēti, bet gan likuma kontekstā.⁵ Sistēmiskās interpretācijas metodes mērķis ir saglabāt tiesību vienotību, novērst iespējamās loģiskās pretrunas un taisnīgi atrisināt konfliktus starp dažādiem normu mērķiem. Interpretējamai normai jāiekļaujas citu normu kontekstā.⁶

Balstoties uz pieņēmumu, ka KL 9. panta sākotnējā redakcijā ar sekām bija jāsaprot tikai viena no noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm, krimināltiesību teorijā saskatītas šādas pretrunas:

– saskaņā ar KL 8. panta otro daļu psihiskā attieksme nosakāma attiecībā pret visām noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm, bet saskaņā ar KL 9.pantu – tikai pret sekām kā vienu no noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm;⁷

– piemērojot KL 9. panta formulējumu burtiski, var kļūdaini secināt, ka materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos psihiskā attieksme pret savu rīcību iespējama jebkādā formā,⁸ taču šāds viedoklis ir pretrunā KL 8.