Mediācija komercstrīdu risināšanai Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek izmantota salīdzinoši nesen. Vienlaikus jāatzīst, ka bieži vien uzņēmējiem nav pietiekamas informācijas un izpratnes par konkrētā strīdu risināšanas mehānisma priekšrocībām. Ņemot vērā, ka līdz ar jaunā Mediācijas likuma pieņemšanu ir bijušas plašas diskusijas par mediācijas institūta tiesisko regulējumu un teorētisko bāzi, autors šajā rakstā vērsis uzmanību tieši uz mediācijas piemērošanas komercstrīdos praktiskajiem ieguvumiem un prakses piemēriem.
Mediācijas priekšrocības komercstrīdu risināšanā
Mediācijas izmantošana komercstrīdu risināšanā ir ieguvusi stabilu pozīciju starp alternatīvo strīdu risināšanas mehānismiem tādās valstīs kā Austrija, Vācija, Francija, Lielbritānija, Skotija, kā arī Skandināvijas valstis. Tāpat mediācijas izmantošanu ir atzinušas un savos reglamentos ieviesušas tādas arbitrāžas institūcijas kā International Chamber of Commerce, American Arbitration Association, International Center of Dispute Resolution, International Centre for Settlement of Investment Disputes un World Intelectual Property Organization.1 Tomēr jāatzīst, ka Latvijas biznesa vidē konkrētais strīdu risināšanas mehānisms vēl joprojām ir mazattīstīts, kas skaidrojams ar uzņēmēju un sabiedrības informētības trūkumu un strīdu risināšanas tradīcijām, kas pārsvarā aprobežojas ar strīdu risināšanu tiesā. Uz iepriekšminēto norāda arī statistikas dati – 2015. gadā ir novadīti tikai 15 komercstrīdu mediācijas procesi, tomēr efektivitātes rādītājs ir pietiekami augsts – 75% gadījumos mediācijas process noslēdzas ar pušu vienošanos.
Viens no mediācijas piemērošanas pamatiem komercstrīdos ir pušu sapratne, ka tiesvedības rezultāts, piemēram, līguma izbeigšana vai zaudējumu piedziņa, nav izdevīgs nevienai no pusēm. Daudz efektīvāk ir vienoties par savstarpējo biznesa attiecību saglabāšanu un turpmāku nākotnes sadarbību, nevis ieslīgt ilgtermiņa un finansiāli apjomīgos tiesvedību procesos.2 Runājot par mediācijas priekšrocībām komercstrīdu risināšanā, kā galvenās būtu minamas:
1. Sadarbība un brīvprātība. Viens no mediācijas nozīmīgākajiem pamatprincipiem ir sadarbība. Tieši kopēja lēmuma pieņemšanai ir daudz augstāks potenciāls, jo tas ir balstīts uz pušu patiesajām interesēm, nevis juridiskiem argumentiem, uz kuru pamata lēmumu pieņem tiesa.3 Mediācijas mērķis ir ne tikai sadarboties mediācijas ietvaros, bet nezaudēt otru pusi kā sadarbības partneri nākotnē. Šis ir ļoti būtisks biznesa ieguvums, pirmkārt, apzinoties, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, un, otrkārt, uzsverot, ka būtiska nozīme ir ilglaicīgai un stabilai sadarbībai un komunikācijai sadarbības partneru starpā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.