10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)
Numura tēma
Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras saistošais spēks
10
Mg. philol., Dr. iur.
Gundega Miķelsone
zvērinātu advokātu biroja “Centrs” juriste 

Viens no fundamentāliem tiesību piemērošanas teorētiskajiem aspektiem ir mācība par tiesību avotiem un to veidiem. Vislielāko zinātnieku uzmanību izpelnījušies tiesu un tiesnešu radītie tiesību avoti, kā judikatūra un tiesnešu tiesības, to saistošais spēks un vieta nacionālajā tiesību avotu sistēmā. Tiesu nolēmumu analīze ļauj secināt, ka praksē tiesību piemērotāju attieksme pret iepriekšējos nolēmumos paustajām atziņām ir pat radikāli atšķirīga – dažkārt iepriekšējos nolēmumos ietvertās atziņas tiek ignorētas, bet citkārt piemērotas pat kā vispārsaistošs tiesību avots. Šāda dažādība pārkāpj ikvienas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tādēļ demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
procesa dalībniece
12. Maijs 2016 / 11:19
0
ATBILDĒT
Gribu citēt tekstu no apelācijas sūdzības, ko 2010.gadā parakstījusi G.Slaņķe:
"...ja tiesa uzskatījusi, ka grozījumi līgumā nav veikti, bet rezolutīvajā daļā noteikusi, ka jāatjauno darbā ...amatā, tad tiesa taisīijusi apzināti nelikumīgu spriedumu.Šāda rīcība uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar KL 291.pantu"
Proficius Aliri
11. Maijs 2016 / 21:56
0
ATBILDĒT
Prieks, ka pēdējos gados jau vairāki promocijas darbi ir veltīti tiesību teorijas jautājumiem, kam tomēr ir fundamentāla loma tiesiskās sistēmas attīstībā, pat ja to praktiskā nozīme uzreiz nav saskatāma. Cerams, ka arī autores promocijas darbs kādreiz iemiesosies grāmatas formā, pievienojoties Gintas Sniedzītes, Edvīna Danovska, Jāņa Plepa, Gata Bārdiņa monogrāfijām.
Protams, ir iespējams apšaubīt, vai visi autores secinājumi ir tik nepārprotami precīzi un zinātniski pamatoti, ka izslēdz jebkādas turpmākas diskusijas par šiem jautājumiem. Tomēr šāds pētījums (vēl ievērojot tā dažviet provocējošo stilu) varētu būt spēcīgs pamudinājums citiem pētījumiem šajā jomā.
Piemēram, autores piedāvātā judikatūras definīcija nav precīza. Rakstā norādīts, ka nav pamata definīcijā iekļaut pazīmi “atziņas ar principiālu nozīmi”. Taču autores definīcijā arī ir ne mazāk nekonkrēta pazīme “juridiski nozīmīgas atziņas” (promocijas darbā skaidrots, ka juridiski nozīmīgas atziņas ir “ar tiesību normām saistīti, tiesiski secinājumi, atzinumi, kam ir būtiska(parasti pozitīva) ietekme, izšķiroša, svarīga nozīme”; sk. 42.lpp.).
Tāpat var apšaubīt kraso apgalvojumu, ka judikatūras vai tās daļas nošķiršanai atsevišķā tiesību avotu grupā nav ne teorētiska, ne praktiska pamatojuma. Rakstā minētie trīs argumenti (jā, varētu diskutēt par atbilstošāku avotu grupas nosaukumu) nav pārliecinošs pamatojums. Teorētiski svarīgs ir izraudzītais avotu iedalījuma kritērijs, un to pētnieks var izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Praktiski judikatūrai pat kā palīgavotam ir atšķirīga loma, salīdzinot ar citiem palīgavotiem. Arī autore rakstā piekrīt, ka tiesa nedrīkst atkāpties no iepriekšējās judikatūras, ja nespēj pienācīgi argumentēt šādas rīcības iemeslu. Tātad pastāvošā judikatūra ir “obligāti” izvērtējama, pretējā gadījumā tiesas nolēmumu augstāka instance varētu atcelt. Citu palīgavotu ignorēšana tādas sekas nerada.
Proficius Aliri > Proficius Aliri
11. Maijs 2016 / 21:57
0
ATBILDĒT
Diskutabls ir arī vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras dalījums divās grupās (tiesnešu tiesības un tāda judikatūra, kas nav tiesnešu tiesības). Tiesību normu interpretācijas rezultāts nepieder tiesnešu tiesībām, tās nav vispārsaistošas normas un ir tikai palīgavots. Tiesību tālākveidošanas rezultāts ir tiesnešu tiesības, vispārsaistošas tiesību normas. Neskatoties uz to, ka tiesnešu tiesības “jau objektīvi pastāv tiesību sistēmā” un tiesa šīs normas ir tikai “tiesību sistēmā atradusi”, judikatūrai jeb tiesiskām atziņām, kas satur tiesnešu tiesības, tiek piedēvēts vispārsaistošs spēks. Pirmkārt, arī “parastā” (ne-tālākveidošanas) tiesību normu piemērošanas ceļā tiesa atrod tiesību sistēmā esošu, rakstītu tiesību normu, to interpretē un piemēro konkrētajam gadījumam. Interpretācijas rezultāti var būt pat krasi atšķirīgi (ko apliecina judikatūras maiņa), faktiski laika gaitā mainot likumdevēja radītās tiesību normas saturu. Tiesību normu interpretācija arī ir juridiska metode, ar saviem priekšnoteikumiem, robežām un nozīmi tiesību piemērošanā (tāpat kā tālākveidošana). Otrkārt, ja tiesa nolēmumā ieraksta nerakstītu tiesību normu (t.sk. vispārējo tiesību principu), attiecīgā judikatūra kļūst vispārsaistoša. Ja tiesa nolēmumā ieraksta likumdevēja uzrakstītu tiesību normu, interpretācijas ceļā tai piešķirot piemērojamo saturu, t.i., pasakot kā normu saprot reālajā dzīvē, ārpus papīra tiesībām, tad šāds tiesas veikums nav tiesnešu tiesības. Interesanti, ja nolēmumā tiesa ieraksta (atkārto) kādu iepriekšējā nolēmumā ierakstītu tālākveidošanas rezultātu jeb tiesnešu tiesību normu, vai šāda tiesiska atziņa ir vispārsaistoša judikatūra (varbūt vispār nav judikatūra). Treškārt, varētu rasties jautājums, vai tiesnešu tiesības saturošs tiesas nolēmums nav normatīvais akts? Tādas diskusijas ir bijušas saistībā ar Satversmes tiesas nolēmumiem.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties