10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)
Numura tēma
Judikatūra un precedentu tiesības
Mg. iur.
Edgars Oļševskis
Biznesa augstskolas "Turība" lektors, jurists, domātājs 

Konceptuāli precedentu tiesības per se nav pretrunā ar tiesiskumu, ja attiecīgajā tiesību sistēmā mācība par tiesību avotiem ir zinātniski pamatota, tiesību normas ir pietiekami kazuistiskas, turpretim tiesnešiem piemīt kapacitāte un drosme atkāpties no iepriekšējiem spriedumiem taisnīguma labad, pilnvērtīgi pamatojot savu nostāju. Rakstā autors aplūko precedentu tiesību un judikatūras lomu atkarībā no konkrētas valsts tiesību un demokrātijas tradīcijām vispārējo tiesību principu kontekstā.

Neprāts: darīt vienu un to pašu atkal un atkal un gaidīt atšķirīgos rezultātus.1 Autors nezināms

Tiesas pamatuzdevums ir spriest tiesu, proti, rast tiesiski svarīga faktiskā gadījuma tiesisku un taisnīgu risinājumu. Tas pilnā mērā attiecas uz pirmo un otro tiesas instanci, kas skata lietu pēc būtības, kā arī ar niansēm – uz kasācijas instanci. Lai risinājums būtu ne vien tiesisks, bet arī taisnīgs, tam obligāti jāaptver lietas specifiskie tiesiski nozīmīgie apstākļi. Autoraprāt, viss tas, kas palīdz izpildīt šo uzdevumu, ir atbalstāms, turpretim traucēkļi atzīstami par neatbilstošiem tiesiskumam, taisnīgumam, demokrātijai un varas dalīšanas principam. Paliek tikai jautājums, vai precedentu tiesības2 palīdz?

Tiesu varas neatkarība ir nostiprināta Satversmes 1., 83. un 92. pantā, kā arī likuma "Par tiesu varu" 1. panta pirmajā un otrajā daļā. Trīspadsmit gadi ir apritējuši kopš Satversmes tiesas vitālā sprieduma lietā "Par likuma "Par tiesu varu" 49. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 1. un 83. pantam"3 pieņemšanas, ar kuru Augstākās tiesas plēnuma lēmumu par likumu piemērošanu juridiski saistošais spēks tika atzīts par Satversmei neatbilstošu.4 Minēto spriedumu pareizi būtu uzskatīt par stūrakmeni tobrīd vēl jaunajā demokrātiskajā tiesību sistēmā, šķiroties no padomju tiesībpolitiskās sistēmas paliekām. Un šajā gadījumā nav nozīmes tam, ka minētā Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas dienā likuma "Par tiesu varu" 49. panta otrā daļa jau tika izteikta jaunajā redakcijā, saskaņā ar kuru likumdevējs liedzis Augstākās tiesas plēnumam (un vēl jo vairāk – citiem Augstākās tiesas tiesnešu sēžu formātiem) izdot juridiski saistošus likuma piemērošanas izskaidrojumus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties