Faktiski katrs noziedzīgs nodarījums ir tikai atsevišķs determinisma ķēdes elements. Krimināltiesībās šis atsevišķais elements tiek izcelts no minētās determinisma ķēdes un sadalīts šādos posmos (stadijās): noziedzīga nodarījuma sagatavošana, mēģinājums, darbība vai bezdarbība un cēloņsakarībā esošo seku iestāšanās. Šie posmi krimināltiesībās tradicionāli tiek analizēti izolēti no kopējās determinisma ķēdes, jo pretējā gadījumā tiktu sagrauts kriminālatbildības institūts, kas balstās uz vainu, kas savukārt prezumē brīvās gribas esamību. Pieturoties pie krimināltiesībās esošās izolētās pieejas, autors pievērsis uzmanību noziedzīga nodarījuma sastāvā ietilpstošo seku interpretācijai.

Krimināltiesībās tiek analizētas tikai tās noziedzīgā nodarījumā ietilpstošās sekas, kas ir nozīmīgas kriminālatbildības piemērošanai. Krimināllikumā ir daudzi noziedzīgi nodarījumi, kas tiek uzskatīti par pabeigtiem ar prettiesiskās darbības vai bezdarbības sākuma vai pabeigšanas brīdi. Piemēram, seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ir atzīstamas par pabeigtām ar šo darbību uzsākšanu. Šādi nodarījumi tiek dēvēti par noziedzīgiem nodarījumiem ar formālo sastāvu. Un, lai gan šādi nodarījumi neizbēgami arī rada sekas, kriminālatbildības piemērošanā tām tikai dažkārt tiek pievērsta uzmanība (piemēram, vērtējot atbildību pastiprinošos apstākļus) ar nosacījumu, ja vien šīs sekas ir nozīmīgas, tās ir iestājušās un identificētas konkrētajā kriminālprocesā līdz personas saukšanai pie kriminālatbildības.