Pēdējos mēnešos ziņas no un ap Brazīliju nes nepieredzēti daudzveidīgu informāciju, kas arī visdažādāko specialitāšu Latvijas juristiem var likties pārdomu vērta.

Pirmkārt, konstitucionālo tiesību ekspertiem visā pasaulē viena no sarežģītākajām un vienlaikus interesantākajām varētu būt valsts prezidenta impīčmenta procedūras pētniecība. Brazīlijas piemērs (impīčments pret pirmo valsts prezidenti sievieti Dilmu Rusefu) noteikti radīs vietu jaunākajās zinātniskajās publikācijās, jo tajā, kā jau bieži novērots, abas puses pārliecinoši apelē pie tiesiskuma un demokrātijas ideāliem, kur apsūdzības par korupciju, kā arī valsts finanšu līdzekļu izlietošanas pārkāpumiem tiek vērtētas un gala lēmums tiks pieņemts tiesā (jāatzīmē, ka Brazīlijā kopš 2002. gada darbojas Augstākās Federālās tiesas administrēts diennakts televīzijas kanāls TV Justiça, kurā iespējams vērot tiesas procesus, kā arī dažādas diskusijas un lekcijas par juridiskiem jautājumiem).

Otrkārt, martā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņēma lēmumu, ka 2016. gada Riodežaneiro olimpiādē augstākā līmeņa sportisti bēgļi varēs startēt zem olimpiskā karoga. Tādējādi tradicionāli domājošajiem juristiem nostiprinājusies pārliecība, ka vispasaules olimpiādēs piedalās un sacenšas valstis, jau ir novecojusi.

Jāpiekrīt kāda jurista izteiktajam īsajam vērtējumam – "interesants precedents". Ziņa, ka olimpiādē piedalīsies bēgļu komanda, Latvijas masu medijos nav guvusi pārāk lielu publicitāti, vien retus negatīvisma un skepses pilnus komentārus, kuros vērtēta bēgļu izcelsmes valstu atbilstība visplašāk zināmajam bēgļu migrācijas cēlonim "karš". Vēl interesantāks tas top, kad, pēc SOK prezidenta Tomasa Baha teiktā: "Tas ir signāls starptautiskajai sabiedrībai, ka bēgļi ir mūsu līdzcilvēki. Šie bēgļi sportisti parādīs pasaulei, ka, neskatoties uz neiedomājamām traģēdijām, ikviens var dot ieguldījumu sabiedrībā, izmantojot savu talantu, prasmes, spēku un cilvēka garu," tomēr jāatgriežas pie tik sausa un juridiska problēmjautājuma kā bēgļa statuss.

Konkrētās bēgļu komandas sastāvs ir unikāla visas pasaules atlētu bēgļu kombinācija (sportisti no Sīrijas, Dienvidsudānas, Etiopijas un Kongo Demokrātiskās Republikas tikuši uzņemti Beļģijā, Kenijā, Brazīlijā, Vācijā un Luksemburgā), kas parāda, ka bēgļu problēma skar visu pasauli, ne tikai Eiropu. Cerams, ka šie sportisti pēc četriem gadiem būs ieguvuši vai atkalatguvuši "savu valsti", kā tas notika ar irānieti Raheli Asemani (taekvondo), kura būtu startējusi bēgļu komandā, ja vien aprīlī neiegūtu Beļģijas pilsonību, līdz ar to Rio spēlēs rodot iespēju pārstāvēt Beļģiju.

Treškārt, var tikai iedomāties, cik tūkstošos varētu skaitīt lauztos līgumus, no tiem izrietošās sankcijas vai strīdus cēloņsakarībām un force majeure tulkojumiem, ja Pasaules Veselības organizācija (PVO) piekristu mediķu aicinājumam Zikas vīrusa dēļ pārcelt vasaras olimpiskās spēles.

Un, ceturtkārt, no visas sirds jājūt līdzi tiem dopingu nelietojušajiem Krievijas sportistiem, kuriem aktīvas gatavošanās vietā jānervozē par iespēju šogad startēt olimpiskajās spēlēs (lēmums tiks pieņemts 17. jūnijā), vienlaikus draudot ar tiesu darbiem un uzsverot, ka "tas ir cilvēktiesību pārkāpums, diskriminācija".

Daudzi Brazīlijas ceļi šovasar var novest pie juristiem.