2016. gada 29. martā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pieņēma spriedumu lielā "Bédat pret Šveici" (pieteikuma Nr. 56925/08), kur ar piecpadsmit balsīm pret divām nekonstatēja Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 10. panta pārkāpumu Šveices Konfederācijas (Šveices) rīcībā, saucot pie kriminālatbildības par izmeklēšanas noslēpuma pārkāpumu iknedēļas žurnāla L"Illustré žurnālistu Arno Bedā (Arnaud Bédat).1
Lietas faktiskie apstākļi
Pieteicējs A. Bedā ir iknedēļas franču valodā iznākošā žurnāla L"Illustré žurnālists, kurš 2003. gada 15. oktobrī publicēja rakstu par ceļu satiksmes negadījumu uz Lozannas tilta ar virsrakstu "Traģēdija uz Lozannas tilta – pārgalvīgā vadītāja versija – trakā vadītāja pratināšana". Raksts atspoguļo vairākus procesuālos notikumus kriminālprocesā par notikušo ceļu satiksmes negadījumu attiecībā pret vadītāju, kurš izraisīja šo ceļu satiksmes negadījumu. Ceļu satiksmes negadījums notika 2003. gada 8. jūlijā. Tajā automašīnas vadītājs M.B. uzbrauca ar savu mašīnu vairākiem gājējiem, pirms nobrauca nost no Lozannas tilta. Negadījumā gāja bojā trīs cilvēki un astoņi guva ievainojumus. Negadījums izraisīja daudz emociju un lielu ažiotāžu visā Šveicē.
Jau raksta ievadā pēc detalizētu M.B. personas, transportlīdzekļa vadītāja un nodarbošanās ziņu, kā arī notikušā ceļu satiksmes notikuma faktu apraksta žurnālists uzdod lasītājam jautājumu – vai M.B., būdams Lozannas kriminālizmeklēšanas nodaļā tās pašas dienas pulksten 20.15, saņemsies un atzīsies acīmredzamajos notikumos? Tālāk žurnālists raksta, ka izskatās, ka cilvēks, kurš apbēdinājis visu Lozannu, – Alžīrijas pilsonis M.B. – pat neaptver notiekošo un uz izmeklētāju jautājumiem atbild tikai ar vārdiem: "Es nezinu."
Tad rakstā žurnālists atspoguļo pratināšanas un inkriminēto pārkāpumu satura kopsavilkumu, ko papildina ar fotogrāfijām, kurās redzamas vēstules, ko aizdomās turētais M.B. sūtījis izmeklēšanas tiesnesim. Savās vēstulēs M.B. lūdz viņu atbrīvot uz pāris dienām, lai viņš varētu sazināties ar savu brāli Alžīrijā, lūdz kādu žāvētu augli un glāzīti kafijas. Visbeidzot, 2003. gada 11. augusta vēstulē no ieslodzījuma vietas, kur atradās M.B., viņš paziņo, ka ir nonācis pie "galīgā lēmuma" un atsakās no sava aizstāvja, jo viņš tam neuzticoties, un lūdz reģionālo advokātu padomi viņam nodrošināt citu aizstāvi. Aprakstot fotogrāfijā redzamās M.B. vēstules no apcietinājuma vietas izmeklēšanas tiesnesim, žurnālists uzdod jautājumu, vai šādi skaļi un emocionāli paziņojumi no M.B. puses nav uzskatāmi par M.B. mēģinājumiem darīt visu iespējamo, lai padarītu neiespējamu viņa aizstāvību. Rakstā tāpat publicēti M.B. sievas un ārsta izmeklēšanā sniegtie paskaidrojumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.