12. Jūlijs 2016 /NR. 28 (931)
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem administratīvajā procesā
3
LL.M.
Artūrs Spīgulis
zvērinātu advokātu biroja “Spīgulis & Kukainis” partneris 

No Informācijas atklātības likumā noteiktā likuma mērķa izriet vispārējais princips – personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likumdevējs nav šīs tiesības ierobežojis. Tomēr praksē administratīvā procesa dalībnieki – iestāde un indivīds – atrodas nevienlīdzīgā stāvoklī, jo iestādei parasti ir izņēmuma tiesības piekļūt visiem lietas materiāliem, savukārt ierobežojums iepazīties ar noteiktiem lietas materiāliem parasti tiek noteikts indivīdam. Šādā veidā netiek nodrošināta procesa dalībnieku procesuālā līdztiesība. Šajā rakstā aplūkots normatīvais regulējums par informācijas klasificēšanu par ierobežotas pieejamības informāciju, klasificēšanas nosacījumi un tās problemātika saistībā ar lietas dalībnieku tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem administratīvajā procesā gan iestādē, gan tiesā. Šāda pārskata rezultātā tiek sniegti arī ierosinājumi konstatēto trūkumu novēršanai.

1. Vispārējais princips – informācija ir vispārpieejama

Tiesības uz informācijas brīvību, arī tiesības saņemt informāciju ir cilvēktiesību un pamatbrīvību neatņemama sastāvdaļa.1 Tiesības brīvi saņemt informāciju ietilpst tiesībās uz vārda brīvību, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. pantā,2 kā arī noteiktas virknē starptautisku dokumentu, kas ir saistoši Latvijas Republikai.3

Arī no Informācijas atklātības likuma4 (turpmāk – IAL) 2. panta trešajā daļā noteiktā likuma mērķa izriet vispārējais princips – personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likumdevējs nav šīs tiesības ierobežojis. Savukārt nepamatota informācijas nesniegšana uzskatāma par cilvēktiesību pārkāpumu.5

IAL attiecas uz divu veidu informāciju – vispārpieejamu informāciju un ierobežotas pieejamības informāciju.6 Attiecībā uz vispārpieejamu informāciju minētais likums noteic pienākumu valsts pārvaldes iestādei, ievērojot labas pārvaldības principu un sabiedrības intereses, nodrošināt piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei ir pienākums radīt, kā arī izsniegt jebkurai privātpersonai pēc tās pieprasījuma vispārpieejamu informāciju, nepieprasot tam īpašu pamatojumu.7 Tādējādi personai nav jāpamato savas tiesības uz pieeju šai informācijai, bet šīs tiesības tiek prezumētas.8 Savukārt attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju IAL noteic iestādes pienākumu to aizsargāt.9

 

2. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss

Ierobežotas pieejamības informācijas definīcija ir noteikta IAL 5. panta pirmajā daļā. Tā ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.10 No minētās normas izriet likumdevēja dotās vadlīnijas, kāda veida informācijai var tikt noteikts ierobežotas pieejamības statuss.11

Tāpat likumdevējs ir noteicis divus konkrētus subjektus, kuri informācijai var šādu statusu noteikt, – tas ir pats informācijas autors vai arī iestādes vadītājs. Turklāt informācijai ierobežotas pieejamības statusu var noteikt tikai tad, ja informācija atbilst kādam no IAL 5. panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežotas pieejamības informācijas veidiem. Cits pamatojums piešķirt informācijai ierobežotas pieejamības statusu nav iespējams. Šāds secinājums izriet arī no apsvēruma, ka informācija ir vispārpieejama, ja vien likumā nav noteikts citādi, jo ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.12

Atsevišķās lietās ir vērojama pozitīva tiesas prakse jautājumā, kad tiesa pati pēc būtības pārvērtē Konkurences padomes lūgumu noteikt informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

Likumdevējs arī noteicis, ka informācijai ierobežotas pieejamības statuss nosakāms uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, paredzot iespēju, ka šādu statusu iespējams atcelt pirms noteiktā termiņa beigām.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kārlis
13. Jūlijs 2016 / 15:51
0
ATBILDĒT
Ļoti apšaubāmi, ka advokātam varētu uzticēt ierobežotas pieejamības informāciju, kuru tas neatklās klientam: 1) var ļoti strīdēties par mūsu advokātu godaprātu, 2) APL pārstāvību var īstenot arī ne-advokāts un 3) drīzāk pašai personai vajadzētu parakstīties par neizpaušanu.
Eksperts
13. Jūlijs 2016 / 12:35
1
ATBILDĒT
Godātais autors ir atsaucies uz šādu apgalvojumu: "Līdzsvars tiek rasts, dodot lietas dalībniekam iespēju iepazīties ar visiem tiem lietas materiāliem, kuriem nav noteikts ierobežotas pieejamības statuss, un tādā veidā netiekot pārkāptas personas tiesības uz aizstāvību. Tiesības uz aizstāvību netiek pārkāptas arī tāpēc, ka tiesa, skatot lietu pēc būtības, vērtē arī tos lietas materiālus, kuri satur ierobežotas pieejamības informāciju un ar kuriem pieteicējam nebija tiesību iepazīties." Manuprāt, tāds apgalvojums raksturo totalitāru valsti, kā arī var būt ideāla augsne tiesas patvaļai, tiesas nekompetences slēpšanai un korupcijai tiesā. Žēl, ka godātais autors nav analizējis minēto apgalvojumu. Cerēsim, ka tas noteikti notiks godātā autora nākamajā rakstā.
govs > Eksperts
14. Jūlijs 2016 / 23:04
0
ATBILDĒT
Rezultātā tiesa spriedumā norāda, ka lieta izspriesta uz pierādījumu, kuri ir slepeni un kurus spriedumā nevar minēt.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties