2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)
Numura tēma
Īpašuma maiņa piespiedu atsavināšanas gadījumā “Rail Baltica” ietvaros
1
Mg. iur. 
Agnija Granžē
Francijas zvērināta advokāte (Avocat à la Cour de Paris), pastāvīgā advokāta prakses vieta Rīgā 

Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. pantu īpašniekam ir tiesības atlīdzību saņemt ne tikai naudā, bet arī prasīt atlīdzības kompensācijas vietā citu nekustamo īpašumu. 2016. gada 19. maijā Satversmes tiesā tika aktualizēts un nodots izskatīšanai jautājums par īpašnieka tiesībām piespiedu atsavināšanas ietvaros prasīt kompensāciju īpašumu maiņas veidā. Uzskatāms, ka pieprasījums pēc īpašuma maiņas piespiedu atsavināšanas grandiozā "Rail Baltica" ietvaros var strauji pieaugt atsavināšanas regulējuma nepilnību dēļ. Rakstā apskatīts, kādi piespiedu atsavināšanas juridiskie sarežģījumi liek īpašniekiem pieprasīt tieši īpašumu maiņu un kādi ir to iespējamie risinājumi.

Nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedriskām vajadzībām gadījumā nepietiek vien ar to, lai puses vienotos par taisnīgu atlīdzību. Tas ir tikai pirmais labprātīgas atsavināšanas posms, kas valstij ļauj izvairīties no juridiski smagnēja un īpašnieka tiesību aizskaroša piespiedu atsavināšanas procesa, šim nolūkam izsludinot atsevišķu piespiedu atsavināšanas likumu.

Jāatzīmē: lai arī cik atsavinātājam tas dažkārt ir nepraktiski, saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums)1 26. pantu īpašniekam ir tiesības atlīdzību saņemt ne tikai naudā, bet arī kā atlīdzības kompensāciju prasīt vietā citu nekustamo īpašumu.2 Tā ir visnotaļ taisnīga atsavināšanas atlīdzības kompensācija, jo ne vienmēr izmaksātā atlīdzība naudā dod iespēju īpašniekam iegādāties līdzvērtīgu īpašumu un, kā tas paredzēts Atsavināšanas likuma 21. pantā, atgūt tādu mantisko stāvokli, kas "ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim". 2016. gada 19. maijā Satversmes tiesā3 tika aktualizēts un nodots izskatīšanai jautājums par īpašnieka tiesībām piespiedu atsavināšanas ietvaros prasīt kompensāciju īpašumu maiņas veidā.

Tieši ar šādu situāciju iepriekš minētajā lietā saskārās īpašuma "Kaktiņi" īpašniece, no kuras Satiksmes ministrija (SM) nolēma piespiedu kārtā atsavināt īpašumu. Neskatoties uz īpašnieces vēlmi, maiņas darījums nav noticis. Atsavinātāja institūcija ne tikai nav piedāvājusi līdzvērtīgus īpašumu maiņas variantus, bet arī, īpašniecei atrodot savā pagastā atlīdzības apmēram atbilstošus pašvaldībai piederošus īpašumus un pat saņemot pašvaldības rakstisku piekrišanu atsavināt par labu valstij kādu no īpašniecei interesējošiem īpašumu variantiem, atteicās padziļināti izvērtēt tādu labprātīgas atsavināšanas iespēju.4

Arī Saeima nav uzklausījusi īpašnieces pārstāves, šī raksta autores, lūgumu pievērst uzmanību tam: ja Saeima norobežojas no reālas iespējas veikt atsavināšanu labprātīgi, piekrītot SM par piespiedu atsavināšanu, tādā gadījumā piespiedu atsavināšana kļūst nevis par izņēmumu, bet gan par principu, un tas ir pretrunā gan Satversmes 105.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
2. Augusts 2016 / 16:45
0
ATBILDĒT
Dīvaina gan tā Lielo Kungu politika - sākotnēji dzelzceļus nojaukt, pēc tam būvēt jaunus. Dzelzceļu satiksme gan ir nozīmīgs aspekts, kaut arī Seskis jaunībā ir aplam cietis zaudējumus saistībā ar dzelzceļu darbību. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Seskim, kuram tolaik bija 14 gadu, un viņa draugiem iekārojās brandavīna. Tā kā sākotnējā lokācijas vietā Koknesē brandavīnu nekādi nevarēja iegādāties, radošais kolektīvs uzrāpās uz dzelzceļa sastāva platformas, kur atradās lauksaimniecības mašīnas, un devās ceļojumā uz Jēkabpili. Diemžēl Jēkabpilī arī veiksme nesmaidīja, patrāpījās dažas alus pudeles, tāpēc Seskis ar draugiem rāpās uz nākošās preču vilciena platformas un devās Rīgas virzienā, pa ceļam tukšojot aliņus. Diemžēl plānotajā pieturā - Salaspilī, vilciens nemaz netaisījās apstāties, nācās vien lēkt no platformas uz dzelzceļa uzbēruma. Leciena laikā notika baismīga traģēdija - Seskis, piezemējoties uz neapzinīga pilsoņa atstātā dzeloņdrāšu rituļa, saplēsa bezgala vērtīgās „Levis Strauss" džinsenes, kas bija sasodīti sālīts deficīts, pirktas no radinieka - jūrnieka. Arī brandavīnu neizdevās Salaspilī iegādāties, tā kā nācās ceļot atpakaļ uz Koknesi ar saplēstām biksēm un skaidrā, kas atstāja neizdzēšamu psiholoģisko traumu.
Seskis ir pamanījis, ka šodien jaunatnes vidū agrāk tik populārais izklaides veids - lekšana no braucoša vilciena platformas, vairs nav tik izplatīts. Tas palicis tikai drebulaidēju un piedzīvojumu filmās, turklāt absolūti nepareizā izpildījumā - no vilciena vienmēr lec atmuguriski nevis kā siseņi - atsperoties uz priekšu un plivinot rociņas. Tāpēc Rail Baltic projektam ir nozīmīgs mērķis - atjaunot vilcienlēkšanas popularitāti, ko varētu nodrošināt dažādā ātrumā kursējošas vilciena platformas - iesācējiem lēnāk, profesionāļiem krietni ātrāk.
Kas attiecas uz skopuļiem, kuri nevēlas atbalstīt jaukā hobija atdzimšanas procesu ar labprātīgu īpašuma atsavināšanu, bez kādas žēlastības veicamas proskripcijas un ekspropriācijas, nacionalizējot īpašumus, bet pašus sadzenot piespiedu darbos gulšņu likšanā.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties