1. Spiegošanas jēdziens un tā izpratne

Spiegošana un spiega "savervēšana" pretinieka pusē nav 21. gadsimta vai tā dēvētā aukstā kara informācijas iegūšanas metode. Tā ir zināma jau kopš antīkās pasaules. Spiegošana vēsturiski ir saprasta kā militārās izlūkošanas metode, lai noskaidrotu ienaidnieka mērķus un zagtu citu noslēpumus. Piemēram, Senajā Ēģiptē slepenais izlūkdienests vāca informāciju un informēja valdnieku par ienaidnieka pozīcijām, Senajā Ķīnā spiegošana tika izmantota kara mākslā, lai veiktu izlūkošanu un maldinātu ienaidnieku. Savukārt viduslaikos attīstījās politiskā spiegošana, kad karaļnamu galmos tika uzpirkti galminieki, lai tie spiegotu citu ieinteresētu personu labā un nodotu tiem zināmo informāciju. Līdz pat mūsdienām spiegošana tiek uztverta kā nepieejamas informācijas iegūšana, izmantojot neatļautas metodes, piemēram, pretējās puses vājības, viltu, draudus, šantāžu un maldināšanu.¹ Ņemot vērā minēto, jāuzsver, ka spiegošanas galvenais mērķis vienmēr ir bijis iegūt apsteidzošu un grūti pieejamu informāciju.

Lielākā daļa pasaules valstu veic aktīvas un mērķtiecīgas izlūkošanas aktivitātes citās valstīs, lai atbalstītu savu valstu valdības politisko, diplomātisko, militāro un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesos.² Tradicionālie valsts sektori, kuros tiek veikta spiegošana, ir aizsardzība un ekonomika, kā arī lēmumu pieņemšana dažādos politiskos un sabiedriskos procesos.

Parasti ar militāro spiegošanu tiek vākta informācija, kas ir saistīta ar ārvalstu armijas spējām un militārajiem plāniem, īpaša uzmanība tiek pievērsta ieroču sistēmām, kā arī izmantotajām tehnoloģijām. Uzmanība tiek pievērsta arī nākotnes ieroču sistēmām un to piedāvātajām iespējām.³ Minētais norāda, ka militārā spiegošana var tieši apdraudēt valsts ārējo drošību un valsts militārās aizsardzības intereses, tostarp arī neatkarību vai teritoriālo vienotību.

Ekonomiskā spiegošana tradicionāli tiek izmantota, lai vāktu informāciju par ekonomikas sektoru, tirdzniecību un industriālo ražošanu. Ārvalstu izlūkdienesti vēsturiski par visām interesējošām valstīm ir vākuši informāciju par stratēģiskiem tirgiem, tirdzniecības pieeju, produktiem un informāciju par patentiem, piemēram, medikamentiem un to sastāvu, dubultā pielietojuma tehnoloģijām, piemēram, datoru mikroprocesoriem, ko var izmantot arī aizsardzības jomā, atjaunojamo resursu pētniecības projektiem. Ņemot vērā, ka biznesa attīstība notiek publiskā telpā, gan sabiedrotie, gan konkurenti var būt ekonomiskās spiegošanas mērķis.⁴ Tādējādi ar ekonomisko spiegošanu ļaunprātīgi tiek grauta valsts industriālā ražošana un būtībā viss valsts ekonomikas sektors, notiek ļaunprātīga valsts resursu, zinātniskā un intelektuālā potenciāla nozagšana.