23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)
Redakcijas sleja
Nopietnāk par drošības naudu administratīvajā procesā
5

Rudenī Saeimu gaida daudzi likumprojekti, pie kuru tapšanas darbs un diskusijas turpinājušās vairākus gadus. Viens no tādiem ir Administratīvā procesa likuma grozījumi, kuri paredz vairākus instrumentus, kā efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu iestādē un administratīvajā tiesā. Tiek plānots ieviest valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības institūtu administratīvajās lietās tiesā, pilnveidot valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviest pretpieteikuma institūtu. Tiek paredzēts, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršana būs tiesneša (tiesas) kompetencē, savukārt lēmuma izpildi veiks Juridiskās palīdzības administrācija, norīkojot konkrētu juridiskās palīdzības sniedzēju (gadā plānots piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību 35 gadījumos).

Valsts nodevu un drošības naudas sistēmas uzlabošanā, pirmkārt, pats to apmērs tiek noapaļots līdz veseliem eiro: 15 eiro, 30 eiro, 60 eiro un 70 eiro. Taču svarīgāk ir tas, ka likumdevējs, balstoties uz vairāku gadu garumā nostiprināto judikatūru, arī likumā expressis verbis nodefinēs, ka atbrīvošanā no drošības naudas iemaksas kā vienlīdz svarīgs priekšnosacījums būs ne tikai fiziskās personas mantiskais stāvoklis, bet arī tas, vai persona savas procesuālās tiesības izmanto labticīgi (grozījumi APL 128. un 129.2 pantā). Administratīvās tiesas konstatējušas, ka neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas ir pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim. Šī problēma gan nav masveidīga: pēc aptuvenām aplēsēm tiesas līdz šim par "traucējošiem prāvniekiem" atzinušas padsmit personas, kuras spēj būt "īpaši produktīvas", sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības. Tomēr fakts, ka turpmāk "labticības" filtrs būs iekļauts likumā, ļaus vēl efektīvāk jau saknē atrisināt šos prakses gadījumus, tādējādi administratīvā procesa mehānismā šo pozīciju uzskatot par sakārtotu. Diez vai būtu nepieciešams atbalstīt studentu darbos, kas rakstīti par šo tematu, pavīdējušo ierosinājumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus "Kārtība, kādā personu var atzīt par traucējošo prāvnieku". Judikatūra ir veiksmīgi radusi minētā jēdziena saturisko piepildījumu. Lieki būtu to mākslīgi normatīvi iegrožot striktā valodas rāmī.

Vēl viens mazs, bet svarīgs moments. Administratīvā procesa likuma 129.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas (tiesneša) lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tomēr statiskā norma neaptver dinamiskās dzīves gadījumus, kad no brīža, kad persona tika atbrīvota no valsts nodevas, līdz brīdim, kad ir jāmaksā drošības nauda, apstākļi būtu mainījušies un personas mantiskais stāvoklis var būt uzlabojies (piemēram, bezdarbnieks sācis strādāt). Turpmāk, kā plānots likumprojektā, tiesa par atbrīvojumu no drošības naudas samaksas lems tikai pēc personas lūguma. Arī process Augstākajā tiesā tiks optimizēts: plānots, ka drošības nauda nav atmaksājama gadījumos, ja pieņemts lēmums, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību vai tiesvedību sakarā ar blakus sūdzību.

Atbrīvojumus no drošības naudas līdz šim likumdevējs ir definējis pārāk plaši un nekritiski. Tas ir ļāvis gadiem šo sistēmu izmantot ļaunprātīgi, lieki noslogojot tiesas, līdz ar to šķērdējot valsts resursus un neiegūstot līdzekļus no drošības naudas. "Traucējošo prāvnieku" jautājuma risinājums ir tikai maza daļa no nepieciešamās diskusijas par fundamentālu drošības naudas institūta reformu (esošie drošības naudas apmēri neņem vērā strīda raksturu un iesniedzēju).

Lai gan ir gandarījums par likumprojektu, paliek jautājums, kāpēc tādu pašsaprotamu lietu atrisināšanai mazā valstī nepieciešama ievērojama laika nobīde.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Nopietnāk par drošības naudu administratīvajā procesā. Jurista Vārds, 23.08.2016., Nr. 34 (937), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
25. Augusts 2016 / 17:48
1
ATBILDĒT
Šie instrumenti, kā efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajā tiesā, kārtējo reizi ierobežo privātpersonu. Varētu kādreiz padomāt arī par to, kā iegrožot atbildētāja, t.i., valsts (faktiski – iestādes) aktivitāti procesā. Piemēram, varētu liegt iestādei tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, ja nolēmums ir labvēlīgs privātpersonai un tā nav iesniegusi apelācijas sūdzību (varētu atstāt tikai kasācijas iespējas). Dažkārt iestādes rīcība procesā pārspēj pat tipiskāko traucējošo prāvnieku.
Jenots > Proficius Aliri
29. Augusts 2016 / 10:58
0
ATBILDĒT
Piekrītu.
Iestādes bieži vien truli pārsūdz nolēmumus, par kuriem ir skaidrs, ka otrā instance tos neatcels.
Rezultātā cieš tā privātpersona. Kādus divarpus gadus tiesājāmies par trūcīgas personas statusa piešķiršanu.
Apelācijas instancē bija apmierinošs lēmums, bet cik laika, nervu tas cilvēkam prasīja?
pasmaidītāja
25. Augusts 2016 / 01:01
1
ATBILDĒT
seska komentārs stulbs, bet reti smieklīgs! :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties