1. Eiropas valstu atšķirīgais regulējums un prakse

Kopumā Eiropas valstīs gan nemantiskā kaitējuma kompensāciju sakarā ar miesas bojājumu nodarīšanu noteikšanas metodoloģija, gan arī piespriesto nemantiskā kaitējuma kompensāciju apmēri ir atšķirīgi, tas ir saistīts ar atšķirīgiem procesuālajiem noteikumiem un tiesību sistēmas specifiku, tomēr par nepieciešamu būtu uzskatāma līdzīgu lietas iznākumu nodrošināšana līdzīgās lietās, ko, ievērojot tiesu praksi, liela daļa Eiropas valstu arī nodrošina.²

Salīdzinot dažādās valstīs piespriesto kompensāciju apmērus līdzīgu miesas bojājumu gadījumā, jāņem vērā cita starpā arī, ka dažādās tiesību sistēmās pastāv atšķirīga likumdevēja un tiesību piemērotāja pieeja, normatīvais regulējums un judikatūra nemantiskā kaitējuma kompensāciju piedziņā sakarā ar miesas bojājumu nodarīšanu. Paralēli pastāv arī citi kompensējoši mehānismi (pabalsti, apdrošināšanas atlīdzības, dažādi kompensāciju veidi civiltiesiskās atbildības ietvaros), kas nodrošina zināma gandarījuma un mierinājuma gūšanu cietušajam sakarā ar tam nodarīto kaitējumu. Papildus pastāv arī vairāki apstākļi un apsvērumi, kas attiecīgās valsts tiesību piemērotājam liek uzskatīt piespriestās kompensācijas apmēru par normatīvajiem aktiem atbilstošu, taisnīgu un pamatotu. Līdz ar to kompensāciju apmēri paši par sevi var nebūt pietiekami, lai izdarītu secinājumus par attiecīgajā tiesību sistēmā nodrošināto cietušo tiesisko aizsardzības līmeni un lietas iznākuma taisnīgumu.

Kā norādīts doktrīnā, Vācijā un Anglijā nereti kompensāciju apmēri miesas bojājumu gadījumā mēdz būt relatīvi augstāki, bet Francijā – zemāki. Taču Francijā nemantiskā kaitējuma kompensāciju veselības aizskāruma gadījumā nereti ir iespējams saņemt relatīvi vieglāk plašākam cietušo lokam.³ Lai arī dažādās Eiropas valstīs līdzīgu personai nodarītu miesas bojājumu gadījumā nemantiskā kaitējuma kompensāciju apmēri mēdz ievērojami atšķirties, tomēr vienas tiesību sistēmas ietvaros salīdzināma kaitējuma gadījumā kompensācijām vajadzētu būt pēc iespējas līdzīgām.⁴ Tiesību piemērotājam, nosakot kompensācijas apmēru, būtu vispirms jāvadās no attiecīgās tiesību sistēmas judikatūras, nevis ārvalstu tiesu prakses piemēriem.

Vācijā tiek regulāri publicēta un atjaunota t.s. Schmerzensgeldtabellen, kurā atspoguļoti piespriestie kaitējuma kompensācijas apmēri līdzīgās lietās.⁵ Tādējādi kompensāciju apmērus Vācijā tiesas nosaka, vadoties no līdzīgās lietās piespriestajiem kompensāciju apmēriem, kas nodrošina vienlīdzīgu cietušo tiesisko aizsardzību salīdzināma kaitējuma gadījumos un veicina tiesisko noteiktību, kā arī izlīgumu noslēgšanu ārpus tiesas.⁶

Anglijā Judicial Studies Board izdod vadlīnijas, kas satur ieteicamos kompensāciju apmērus morālā kaitējuma noteikšanai veselības aizskāruma gadījumā.⁷ Šajās vadlīnijās norādītas aptuvenās personu veselībai nodarītu kaitējumu kompensācijas summu robežas. Piemēram, abu apakšējo kāju paralīzes (paraplēģija) gadījumā kompensācijas apmērs noteicams 320 000–470 000 Lielbritānijas mārciņu apmērā, ņemot vērā cietušā sāpes, emocionālo stāvokli, vecumu un sagaidāmo dzīves ilgumu, savukārt nelielas acs traumas gadījumā kompensācijas apmērs noteicams līdz 15 000 Lielbritānijas mārciņu.⁸

Anglijā līdzīgi kā Vācijā kompensācija sakarā ar miesas bojājumu ir nosakāma, ņemot vērā visas personas aizskāruma rezultātā radītās negatīvās nemantiskās sekas, līdzīgi tiesību doktrīnā piedāvāts darīt arī Latvijā,⁹ no kā izriet, ka tiesību piemērotājam jāņem vērā visi apstākļi, kas raksturo personai radīto kaitējumu, nosakot kompensāciju apmēru atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām kompensāciju apmēru robežām salīdzināma kaitējuma gadījumos.¹⁰

Francijā tiesas ir izstrādājušas tabulas (vadlīnijas), atbilstoši kurām robežās no viens līdz simts tiek klasificētas radīto miesas bojājumu smagums un sekas, tās tiek izmantotas kompensācijas par nemantisko kaitējumu noteikšanā.