Kad nu veiksmīgi aizritējis lielākais šī gada tieslietu forums Latvijā – Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (ESIL) konference (un šī pasākuma dalībnieki pat tikuši uz pirmo svinīgo pieņemšanu Rīgas pils svētku zālē!), rīkotāji var beidzot atviegloti uzelpot. Savukārt mēs "Jurista Vārda" slejās, neskatoties uz smagajām problēmām, ar kurām patlaban nodarbojas starptautisko tiesību eksperti, varam mēģināt paraudzīties uz šo tiesību nozari arī no jocīgās puses. Piemēram, apspriežot tādu interesantu fenomenu kā mikrovalstis – veidojumus, ko sauc arī par "fantāzijas", "šķietamām", "virtuālām" u.tml. "valstīm" un kas tomēr nav starptautisko tiesību subjekti, lai kā šo veidojumu radītājiem to gribētos.

Skaidrības labad – šeit nav runa par starptautiski neatzītām, okupētām, separātiskām u.tml. sarežģīta statusa teritorijām (Somālilenda, Piedņestras republika utt.). Tāpat mikrovalstis ir skaidri jānodala no pundurvalstīm, kas, neskatoties uz saviem pieticīgajiem izmēriem un nelielo iedzīvotāju skaitu, ir pavisam īsti starptautisko tiesību subjekti (Vatikāns, Andora u.c.). Nē, tās ir vietas, kuras kāds (bieži vien nedaudzi cilvēki vai pat viena ģimene) ir pasludinājis par "valstīm", bieži vien – personiskas spītības, ekscentriskuma, joka, mākslinieciskas izpausmes, teorētiska vingrinājuma vai praktiska eksperimenta dēļ un kuras ir tik "nenopietnas" un arī apkārtējiem nekaitīgas, ka funkcionē vai nu kā tūrisma un izklaides, vai tikai sava radītāja ambīciju apliecinājuma objekts. To ilustrē arī tūrisma ceļvežu izdevniecība Lonely Planet, kas, izrādās, 2006. gadā pat izdevusi grāmatu par šādiem veidojumiem – Micronations: The Lonely Planet Guide to Home-made nations. Nopietnas "galvassāpes" mikrovalstis citiem parasti nesagādā (ar dažiem izņēmumiem), un "normālās" valstis, kā arī starptautiskās organizācijas tās visbiežāk vienkārši ignorē, lai izvairītos no liekas ķēpas.

Jāatzīst, ka par labu pamudinājumu pievērsties "pašpasludinātas" valsts problemātikai var kalpot nesen Latvijas tīmekļa vietnes aplidojušās ziņas par kādu "pamatiedzīvotāju ķēniņieni", kura neatzīst nedz Latvijas valsts pārvaldes iestāžu noteikto kārtību, nedz Latvijas tiesu jurisdikciju un šī iemesla dēļ nejūtas traucēta, teiksim, vadot automašīnu bez derīgas vadītāja apliecības. Līdz mikrovalsts dibināšanai (ja tāda vispār ir iecerēta) "pamatiedzīvotāju ķēniņienei" vēl tomēr zināms ceļš ejams, jo pagaidām nav dzirdēts par konkrētu teritoriju, kurā viņa būtu pasludinājusi savu valdīšanu, kā arī nav plašākas informācijas par viņas pārvaldītās "valsts" pārvaldes formu utt.

Turpretī vairākas mikrovalstis ir kļuvušas par pasaules klasiku. Daudziem būs nācies dzirdēt, piemēram, par Kristiānijas "brīvpilsētu", kas ir sākotnēji bezpajumtnieku, hipiju un citu "sava ceļa gājēju" izveidota kopiena ar "valsts" ambīcijām Kopenhāgenas teritorijā. Plaši zināma ir arī netālu no Lielbritānijas krastiem uz pamestas betona platformas jūrā izveidotā Sīlendas firstiste (Principality of Sealand), ko savulaik "proklamējis" kāds izbijis britu armijnieks, kam vēlāk pat nācies aizstāvēties pret paša ieceltā "premjera" rīkotu bruņotu valsts apvērsuma mēģinājumu. Populārs tūrisma galamērķis esot Izraēlas teritorijā, pamatojoties uz 99 gadu zemes nomas līgumu, pirms vairāk nekā 60 gadiem dibinātā mikrovalsts Achsivland, kurā ir tikai divi iedzīvotāji – precēts pāris, kas šobrīd pārsniedzis jau 80 gadu vecumu, bet joprojām lepojas, ka viņu "valstī" reiz veselu mēnesi atpūtusies pati Sofija Lorēna...

Savu artavu mikrovalstu laukā pienesuši arī mūsu tautieši, konkrēti, trimdas latvieša un zviedrietes dēls, mākslas vēstures doktors un konceptuālais mākslinieks Laršs Vilks (šobrīd pasaulē plaši pazīstams kā islāmu izsmejošs karikatūrists), kurš kādā Zviedrijas dabas rezervātā 20. gadsimta 80. gados bez atļaujas uzcēlis milzu skulptūras un atteicies tās nojaukt. Aizstāvot savu veikumu, šīs konstrukcijas viņš pasludinājis par "valsti" – Ladoniju (Ladonia) – pašlaik par Ladonijas pilsoņiem sevi uzskata vairāk nekā 15 000 cilvēku no visām pasaules malām, bet Vilks darbojas kā šīs valsts "premjerministrs", turklāt pat izdod avīzi.

Noslēdzot šo ekskursu mikrovalstu pasaulē, jāpiebilst, ka ir arī gadījumi, kas it kā varētu asociēties ar šiem samērā nekaitīgajiem veidojumiem, tomēr ir no pavisam citas sfēras. Pie tādiem pieskaitāma, piemēram, labēji ekstrēmā vācu "reiha pilsoņu kustība" (Reichsbürgerbewegung), kuras pārstāvji uzskata, ka vācu reihs turpina pastāvēt un neatzīst Vācijas Federatīvās Republikas eksistenci. Savus uzskatus viņi nereti manifestē, dibinot savas, no VFR neatkarīgas "valstis". Viens no šīs kustības biedriem šovasar bija proklamējis savu "valsti" uz sievas vecāku zemesgabala, no kurienes tiesu izpildītājam viņu par nodokļu nemaksāšanu nācās izlikt ar policijas atbalstu, turklāt pretējās puses konfliktu risināja ar šaujamieroču palīdzību.