27. Septembris 2016 /NR. 39 (942)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vainas intelektuālais un gribas moments jeb "kvantu" kriminoloģija
5
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Fizikāla lieluma mazāko vērtību vai enerģijas lieluma mazāko vērtību dēvē par kvantu (vācu Quant < latīņu quantum – cik, cik daudz).1 Kriminālatbildības pamatā saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu nepieciešamākais, vismazākais un bieži praksē visnetveramākais elements ir vaina. Gluži kā kvantiem fizikā ir divas īpašības – viļņa īpašības un daļiņas īpašības, arī vainai krimināltiesībās ir divas īpašības, kuras tiek apzīmētas ar jēdzieniem "intelektuālais moments" un "gribas moments". Šo īpašību analīze kriminoloģijā tradicionāli tiek atstāta otrajā plānā, uz pirmo izvirzot vieglāk uztveramo procesu un parādību analīzi. Tādējādi vainas kā psihiskā procesa izpēte kriminoloģijā faktiski atgādina kvantu teoriju.

Krimināllikuma 8. panta pirmā daļa paredz divas vainas formas – nodomu un neuzmanību. Vainas formu klasifikācijas pamatā, kā norāda Latvijas vadošais krimināltiesību eksperts Uldis Krastiņš, ir apziņas un gribas dažādi kombinējumi.2 Apziņa un griba krimināltiesību doktrīnā tiek analizēta, izmantojot jēdzienus "intelektuālais" un "gribas moments". Profesors U. Krastiņš raksta: "[..] katrā vainas formā, analizējot personas psihisko attieksmi noziedzīgā nodarījumā, noteicošās ir personas psihiskās darbības divas puses – intelektuālais moments (zināšana, apzināšanās, paredzēšana) un gribas moments, kas reālajā pasaulē izpaužas gribētas darbības vai bezdarbības veidā."3 Analoģisks psihisko procesu iedalījums redzams arī kognitīvajā psiholoģijā, kur izdala izzinošo un motivējošo sfēru, kam seko izzinošās sfēras analīze.

Psiholoģe Jeļena Sokolova (Елена Соколова) norāda, ka viena no senākajām klasifikācijām ir psihisko procesu iedalījums trijās grupās: prāts, jūtas un griba. Kā psihisko procesu pamatgrupas tiek iedalītas:

1) izzinošie procesi (sajūta un uztvere, atmiņa, iztēle un domāšana);

2) emocionālie procesi (jūtas un emocijas);

3) gribas procesi (motīvs, tieksmes, vēlmes, risinājumu pieņemšana).4

Šajā rakstā autors neakcentēs uzmanību uz noziedzīgās rīcības emocionālajiem procesiem, bet detalizētāk pievērsīsies vainas intelektuālajam un gribas komponentam.

Psihologs Valerijs Petuhovs (Валерий Петухов,1950–2003) norāda, ka jebkāds psihisko procesu iedalījums ir nosacīts. Balstoties uz psihisko procesu tradicionālo dalījumu, V. Petuhovs šos procesus iedala:

1) procesi, kas tiešā veidā attiecas uz izzināšanu (познавательные процессы), jeb izzināšanas specifiskie procesi, kuros ietilpst: sajūtas (ощущение), uztvere (восприятие) un domāšana (мышление);

2) procesi, kas attiecas ne tikai uz izzināšanu, jeb universālie psihiskie procesi, kuros ietilpst: atmiņa (память), uzmanība (внимание) un iztēle (воображение).5

Neiedziļinoties katrā atsevišķā psihisko procesu elementā, bet, ieskatoties tikai psihologa V. Petuhova sniegtajā klasifikācijā, tās noslēgumā var atrast līdzību ar vainas formu veidu iedalījuma kritērijiem. Respektīvi, klasificējot uzmanību pēc ģenētiskā kritērija, vainas gribas komponents kā krimināltiesiskā kategorija atklājas mērķos, bet vainas intelektuālais komponents atklājas līdzekļos.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Fiziķis
28. Septembris 2016 / 15:45
3
ATBILDĒT
Manuprāt, raksta autors, kas nekad nav studējis eksaktās zinātnes, pilnīgi aplami un nevajadzīgi lieto vārdu "kvants" sociālajās zinātnēs. Termins "kvants" ir lietojams vienīgi attiecībā uz mikropasaulē notiekošajām fizikas parādībām. Kvantu mehānikā un kvantu elektrodinamikā fizikas parādību matemātiskais apraksts sastāv no darbībām ar matemātiskiem operatoriem. Turpretm sociālajās zinātnēs minētās darbības ar matemātiskiem operatoriem nav iespējamas. Tādēļ raksta autora apgalvojums, ka vainas kā psihiskā procesa izpēte kriminoloģijā faktiski atgādina kvantu teoriju, nav pareizs.
ZAB COBALT SIA
27. Septembris 2016 / 16:17
7
ATBILDĒT
Atkal jautājums ne par tēmu (par ko atvainojos), bet man vienmēr ir interesējies, ko par krimināltiesību teoriju domā ārpus Latvijas, Krievijas un Vācijas tiesiskās telpas dzīvojošie autori? Skaidrs, ka ir pareizi atsaukties uz lielajām tiesību skolām un izmantot tās valodas, kuras pārvaldām. Tomēr, tīri konceptuāli, varbūt ir vērts atsaukties arī uz franču, holandiešu vai kaut vai čehu, ungāru u.c. valstu autoriem, un nonāksim pie jaunām atziņām (raksti angļu valodā un/vai Google Translate?)? Vai arī Latvijas krimināltiesību sistēma ir tik ļoti lokalizēta, ka der atsaukties tikai uz vācu un krievu autoriem?
V.A. > ZAB COBALT SIA
2. Oktobris 2016 / 21:17
0
ATBILDĒT
Latvija tomēr vairāk vai mazāk ir nonākusi Vācijas tiesību telpā, kaut vēl stipri jūtamas padomju tiesību paliekas. Arī citas Austrumeiropas valstis pēc 1990.gada ir iegājušas Vācijas tiesību telpā (katrā ziņā Poliga, Čehija un Ungārija). Tādēļ vācu tiesību teorija Lavijai ir nozīmīga. Protams, ja iespējams salīdzināt arī ar citām valstīm, ir labi, bet nu nevar teikt, ka tas būtu obligāti.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties