27. Septembris 2016 /NR. 39 (942)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vainas intelektuālais un gribas moments jeb "kvantu" kriminoloģija
5
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks

Fizikāla lieluma mazāko vērtību vai enerģijas lieluma mazāko vērtību dēvē par kvantu (vācu Quant < latīņu quantum – cik, cik daudz).1 Kriminālatbildības pamatā saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu nepieciešamākais, vismazākais un bieži praksē visnetveramākais elements ir vaina. Gluži kā kvantiem fizikā ir divas īpašības – viļņa īpašības un daļiņas īpašības, arī vainai krimināltiesībās ir divas īpašības, kuras tiek apzīmētas ar jēdzieniem "intelektuālais moments" un "gribas moments". Šo īpašību analīze kriminoloģijā tradicionāli tiek atstāta otrajā plānā, uz pirmo izvirzot vieglāk uztveramo procesu un parādību analīzi. Tādējādi vainas kā psihiskā procesa izpēte kriminoloģijā faktiski atgādina kvantu teoriju.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Fiziķis
28. Septembris 2016 / 15:45
3
ATBILDĒT
Manuprāt, raksta autors, kas nekad nav studējis eksaktās zinātnes, pilnīgi aplami un nevajadzīgi lieto vārdu "kvants" sociālajās zinātnēs. Termins "kvants" ir lietojams vienīgi attiecībā uz mikropasaulē notiekošajām fizikas parādībām. Kvantu mehānikā un kvantu elektrodinamikā fizikas parādību matemātiskais apraksts sastāv no darbībām ar matemātiskiem operatoriem. Turpretm sociālajās zinātnēs minētās darbības ar matemātiskiem operatoriem nav iespējamas. Tādēļ raksta autora apgalvojums, ka vainas kā psihiskā procesa izpēte kriminoloģijā faktiski atgādina kvantu teoriju, nav pareizs.
ZAB COBALT
27. Septembris 2016 / 16:17
7
ATBILDĒT
Atkal jautājums ne par tēmu (par ko atvainojos), bet man vienmēr ir interesējies, ko par krimināltiesību teoriju domā ārpus Latvijas, Krievijas un Vācijas tiesiskās telpas dzīvojošie autori? Skaidrs, ka ir pareizi atsaukties uz lielajām tiesību skolām un izmantot tās valodas, kuras pārvaldām. Tomēr, tīri konceptuāli, varbūt ir vērts atsaukties arī uz franču, holandiešu vai kaut vai čehu, ungāru u.c. valstu autoriem, un nonāksim pie jaunām atziņām (raksti angļu valodā un/vai Google Translate?)? Vai arī Latvijas krimināltiesību sistēma ir tik ļoti lokalizēta, ka der atsaukties tikai uz vācu un krievu autoriem?
V.A. > ZAB COBALT
2. Oktobris 2016 / 21:17
0
ATBILDĒT
Latvija tomēr vairāk vai mazāk ir nonākusi Vācijas tiesību telpā, kaut vēl stipri jūtamas padomju tiesību paliekas. Arī citas Austrumeiropas valstis pēc 1990.gada ir iegājušas Vācijas tiesību telpā (katrā ziņā Poliga, Čehija un Ungārija). Tādēļ vācu tiesību teorija Lavijai ir nozīmīga. Protams, ja iespējams salīdzināt arī ar citām valstīm, ir labi, bet nu nevar teikt, ka tas būtu obligāti.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties