18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieilgušas problēmas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā un izpildē
1
Mg. iur.
Sigita Bebre
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša palīdze 

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu (turpmāk – MRPL) institūts pamatā ir vērsts uz personu ar garīga rakstura veselības traucējumu veselības uzlabošanu, tomēr nevar aizmirst, ka tas sevī ietver sabiedrības aizsardzību no šādu personu nodarījumiem. Prakse liecina, ka ar MRPL saistītajos jautājumos ir konstatējamas daudzas nepilnības, kas nenodrošina pilnvērtīgu personas cilvēktiesību aizsardzību un nodrošināšanu.

Raksta tapšanas laikā šo faktu apliecina nupat Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) pieņemtais nolēmums,1 ar kuru ECT atzina, ka nacionālie tiesību akti nenosaka kārtību, kā jārīkojas nacionālajām tiesām un ārstniecības iestādēm gadījumos, kad personas neievēro MRPL – ambulatoro ārstēšanos. Spriedums apstiprina autores izvirzītos apgalvojumus, kurus autore pauda, izstrādājot savu maģistra darbu "Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu krimināltiesiskie aspekti un to pamatotība cilvēktiesību kontekstā".2 Jāatzīst, ka MRPL institūta darbībā problēmjautājumu loks ir ļoti plašs – no MRPL noteikšanas līdz MRPL izpildei un kontrolei, turklāt lielākā problemātika saskatāma tieši ambulatoras ārstēšanas noteikšanas gadījumos.

 

1. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa veida izvēle

Nenoliedzami, lai tiktu sasniegts MRPL mērķis, primārais, nosakot MRPL, ir pareizā MRPL veida izvēle. Tas nozīmē, ka tiesai, to nosakot, ir jāizvēlas vispiemērotākais MRPL veids, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu mērķi, proti, gan uzlabotu personas veselības stāvokli, gan arī nodrošinātu sabiedrības aizsardzību no šādu personu prettiesiskas rīcības.

1.1. Ambulatora ārstēšana medicīnas iestādē

Jānorāda, ka nedz juridiskā literatūra, nedz arī nacionālais normatīvais regulējums nesniedz skaidrojumu, ko tieši nozīmē ambulatora ārstēšana medicīnas iestādē, taču to var secināt no Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojuma, proti, ka šādā gadījumā personas ārstēšana izpaužas, apmeklējot psihiatru medicīnas iestādē atbilstoši savai dzīvesvietai.3 Analizējot tiesu praksi, var secināt, ka ne visos tiesas nolēmumos, ar kuriem noteikts ambulatoras ārstēšanas MRPL veids, tiek norādīts, kur personai jāvēršas un kādā veidā nolēmums ir izpildāms.

Prakse, nosakot, ka ambulatoras ārstēšanas gadījumā speciālists jāapmeklē ārstniecības iestādē atbilstoši savai dzīvesvietai, var aizskart personas tiesības uz privāto dzīvi, kā arī var ietekmēt personas veselību, turklāt šāda prakse ir pretrunā ar Pacientu tiesību likuma 8. pantu, kas paredz, ka pacientam ir tiesības izvēlēties un ārstēties pie ārsta, kuru pats ir izvēlējies. Pacientu tiesību likums šajā gadījumā ir interpretējams plašāk, jo šie pacienti ir pacienti uz tiesas sprieduma pamata, taču tas nevar būt iemesls, lai valsts nepamatoti iejauktos personas tiesību ierobežošanā, tādēļ ir jārod kompromiss, lai pacientam tiktu dota iespēja pašam izvēlēties ārstu, bet, ja viņš to neizdara, iestājas zināms "piespiedu mehānisms."

Ir pamats uzskatīt, ka šim tiesību institūtam nav pievērsta pietiekama uzmanība un tas faktiski ir aizgūts no Padomju Savienības normatīvā regulējuma, kas, neskatoties uz pilnveidojumiem, joprojām nav atzīstams par atbilstošu starptautiskajiem standartiem un cilvēktiesību praksei.

Jāuzsver, ka kopumā normatīvais regulējums ir skops attiecībā uz procesuālo un izpildes praktisko kārtību, kādā notiek personas ārstēšana ambulatori medicīnas iestādē. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 635. panta pirmo daļu tiesa lēmumu kopā ar ekspertīzes atzinuma kopiju nosūta izpildei ārstniecības iestādei.4 Savukārt Tieslietu ministrijas iekšējo noteikumu Nr. 1-2/6 "Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības organizē­šanas noteikumi" 124. punkts mazliet precīzāk nosaka, ka nolēmuma atvasinājumu nosūta izpildei ārstniecības iestādei pēc personas dzīvesvietas.5 Tomēr diemžēl jāatzīst, ka šāda nolēmuma sūtīšana ārstniecības iestādei ir informatīva rakstura, jo šobrīd tas, vai persona apmeklēs ārstu ambulatori, būs atkarīgs tikai no šīs personas, kurai noteikts MRPL, jo praksē nav mehānisma, lai efektīvi kontrolētu tā izpildi, tādā veidā radot iespējamu apdraudējumu sabiedrības drošībai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Elīna
18. Oktobris 2016 / 16:26
0
ATBILDĒT
Paldies autorei par rakstu!
Noteikti jāpiekrīt, ka viena no lielākajām problēmām ir saistīta tieši ar MRPL izpilde kontroli, jo īpaši attiecībā uz ambulatoro ārstēšanu. Jāteic, ka valdība jau ir atzinusi šīs problēmas risināšanas nepieciešamību, jo ar Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta sēdes protokola Nr.45 83.§ 3.punktu Veselības ministrijai tika dots uzdevums līdz 2014.gada 1.septembrim izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus Ārstniecības likumā, kas noteiktu kārtību, kādā ārstniecības iestādes izpilda personai noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli.
Šajā kārtībā tad arī būtu nosakāma ārstniecības iestādes/ārstniecības personas rīcība gadījumos, kad tiek konstatēts, ka persona nav jau sākotnēji ieradusies vai arī noteiktu laiku nepilda tai noteikto MRPL. MRPL nepildīšana ir arī viens no pamatiem MRPL grozīšanai, jo tās var būt kā indikācijas tam, ka personas veselības stāvoklis ir pasliktinājies.
Līdz ar to jācer, kā Veselības ministrija vismaz domā par to, ko darīt lietas labā. Vienlaikus nevēlētos piekrist, ka KPL jau neregulē tādus jautājumus kā, piemēram, kad būtu uzsākama MRPL izpilde. Tas ir skaidri noteikts KPL 635.panta 1.daļā - izpildāms nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās. Tas, cik dienu laikā personai jāierodas ārstniecības iestādē, nav KPL regulējuma jautājums. Tas arī būtu nosakāms, iespējams, šajā VM izstrādājamajā normatīvajā regulējumā. Ideālā variantā būtu nepieciešams atsevišķs likums vai vismaz MK noteikumi, kas regulētu MRPL izpildes un izpildes kontroles kārtību.

Attiecībā uz vēl vienu autores aktualizētu jautājumu - par MRPL ilgumu. Noteikti negribētu piekrist, ka MRPL būtu kādā veidā sasaistāms ar noziedzīgā nodarījuma smagumu! Šeit jāatceras tas, ko pati autore vairākkārt uzsvēra, - kāds tad ir MRPL noteikšanas mērķis? Mērķis ir personas veselība un mērķis ir sabiedrības drošība. Persona var būt izdarījusi zādzību, bet tās saslimšana ir tik nopietna, ka personu nevar atstāt bez ārstēšanas. Nevar pateikt - mēs tevi paārstēsim un uzraudzīsim tikai nedaudz, bet tad tev atvēlētais laiks būs beidzies. Neatkarīgi no veselības uzlabojumiem vai saasinājumiem, neatkarīgi no bīstamības - vienkārši ir pienācis kaut kāds termiņš. Ir bijuši piedāvājumi MRPL piemērošanas termiņu pielīdzināt KL 63.panta (Sodāmības dzēšana un noņemšana) 3.daļas termiņiem. Manā ieskatā persona ir ārstējama tik ilgi, cik tas ir objektīvi nepieciešams. Mēs nevaram mākslīgi radīt veselus cilvēkus un atstāt tos, kas vienreiz (vai vairākkārt) ir nonākuši valsts uzmanības lokā kā noziedzīga nodarījuma izdarītāji, bez pienācīgas uzraudzības.
Tās tādas manas pārdomas par MRPL tēmu.

bet kopumā - vēlreiz paldies autorei par rakstu un norādēm uz problēmām, kuras lielā mērā ir atzīstamas par nepareizas iegājušās prakses problēmām, kuras sākotnēji būtu risināmas ar apmācībām un skaidrojošo darbu, un tikai pēc tam jāķeras klāt normatīvo aktu grozīšanai! :)
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties