Atskats uz diskusijām: secinājumi, perspektīvas

Viena no paneļdiskusijām, kurā biju dalībniece, bija veltīta likumu interpretācijai tiesās: kāpēc nolēmumi dažādās instancēs atšķiras. Jautājums jāskata saistībā ar trīspakāpju tiesu sistēmu, tās nozīmi un lietderību. Nolēmumu dažādību nosacīti varētu dēvēt par vertikālo atšķirību, kāda var būt novērojama, kad lieta izskatīta pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un pēc tam arī kasācijas instancē.

Taču, raugoties no Rīgas apgabaltiesas skatpunkta, jāsecina, ka atšķirības nav tādas, lai teiktu, ka pastāv sistēmiskas problēmas. Proti, 2015. gadā Rīgas apgabaltiesā no rajona tiesām izskatīšanai apelācijas instancē tika saņemtas 3496 civillietas, kas izskatāmas prasības tiesvedības kārtībā. No izskatītajām 3323 lietām pretēji nolēmumi ir bijuši 219 lietās.

Līdz ar to secināms, ka pretējo nolēmumu skaits veido nelielu proporciju pret kopējo izskatīto lietu skaitu. Ņemot vērā, ka Civilprocesa likums pieļauj izņēmuma gadījumus, kad apelācijas instancei iespējams iesniegt jaunus pierādījumus, nevar apgalvot, ka pirmās instances pieļāvušas kļūdu tiesas spriešanā, jo šādos gadījumos apelācijas instancē tiek noskaidroti jauni juridiski fakti, un tādēļ var būt gadījumi, ka ir jāpiemēro arī cits normatīvais regulējums.