Ievads¹

Satversmes tiesas spriedums ir tiesnešu kopdarbs, kurā katrs tiesnesis sniedz savu intelektuālo ieguldījumu. Taisot spriedumu, visiem Satversmes tiesas tiesnešiem ir vienlīdz nozīmīga loma.²

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādījis: "[..] ja es kā jurists nepiekrītu saviem kolēģiem, tad tas bija vienkārši – jāraksta atsevišķās domas."³ Tiesneša atsevišķās domas⁴ ir demokrātisks mehānisms, ar kuru tiek demonstrēta tiesnešu uzskatu daudzveidība. Tas pat ir "dabiski un veselīgi", ka tiesnešu viedokļi par dažādiem tiesību jautājumiem atšķiras. Tāpēc tiesās, kur tiesneši pieņem lēmumus koleģiāli, piemēram, konstitucionālajās tiesās, tiesnešu nevienprātība ir pašsaprotama lieta.⁵

Latvijas tiesību sistēmā tiesnešu atsevišķās domas ir salīdzinoši jauns tiesību institūts, kas līdz šim maz pētīts.⁶ Būtiski tiesnešu atsevišķo domu institūts attīstījies tieši pēdējo gadu laikā. Šobrīd tiesiskais regulējums paredz atsevišķās domas administratīvajā procesā, civilprocesā, kriminālprocesā, kā arī Satversmes tiesas procesā. Tiesību zinātnieki analizē un citē galvenokārt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas, tādējādi paverot iespējas jaunām doktrinālām diskusijām. Līdz 2016. gada novembrim Satversmes tiesā ir pieņemti gandrīz trīssimt spriedumu, no tiem 35 ir pievienotas atsevišķās domas. Pirmšķietami varētu secināt, ka atsevišķās domas par spriedumiem tiek izteiktas reti. Lielākā daļa Satversmes tiesas spriedumu tiek pieņemti vienbalsīgi. Satversmes tiesā bijuši pat ilgstoši periodi, kad tiesneši atsevišķās domas par spriedumu nav izteikuši. Tomēr, aplūkojot statistiku, 14 no 35 atsevišķajām domām tapušas pēdējo divu gadu laikā, kas liecina par tiesnešu atsevišķo domu institūta aktualitāti Satversmes tiesas procesā.

Tāpēc, ievērojot aktualitāti, raksts veltīts tieši Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. Vienlaikus rakstā ietvertas teorētiskas atziņas par tiesnešu atsevišķo domu institūtu. Tās var tikt attiecinātas uz tiesnešu atsevišķo domu institūtu kopumā, tostarp Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām, ko apliecina rakstā izmantotie piemēri no Satversmes tiesas prakses.⁷

Atsevišķo domu institūta būtība

Kaut arī šobrīd lielākajā daļā Eiropas valstu atsevišķo domu institūts pastāv un tiek efektīvi īstenots, joprojām ir vairākas valstis, kur tiesneši savas atsevišķās domas spriedumam nepievieno un nepublicē. Piemēram, Francijā, Itālijā, Beļģijā, Austrijā un Nīderlandē, kur ir stingri nostiprinājusies nepieciešamība saglabāt tiesnešu koleģialitāti un apspriežu istabas noslēpumu, tiesnešu balsošanas rezultāti netiek izpausti. Tam, ka likumdevējs ir izšķīries par labu atsevišķo domu institūta ieviešanai Latvijas tiesību sistēmā, ir būtiska nozīme.

Tiesneša atsevišķās domas ir viens no veidiem, kā tiek nodrošināta individuālā tiesneša neatkarība. Iespēja paust savu individuālo viedokli pasargā katra tiesneša autonomiju lēmuma pieņemšanā un neatkarību no pārējiem tiesas sastāva locekļiem.⁸ Tā ir mazākumā palikušo tiesnešu tiesība paust kolēģiem savu atšķirīgo redzējumu un pat piedāvāt un ieteikt citu nolēmumu.⁹

Tiesnešu atsevišķās domas ir viena no izpausmēm, kā tiek nodrošināta arī tiesnešiem piemītošā pamattiesība – vārda brīvība.¹⁰ Brīvība paust atsevišķās domas ir nepieciešama, lai nerastos situācija, ka tiesnesim piespiedu kārtā jāpiekrīt vairākumam un viņam tiek liegta iespēja izteikt savu viedokli, kas būtu morāli nepieļaujami.¹¹ Jebkāda ārējā ietekme, akla pakļaušanās vairākuma viedoklim var novest pie vārda brīvības un tiesneša neatkarības zaudēšanas.¹²

Tādējādi tiesnešu atsevišķās domas ir viens no līdzekļiem, kā tiek nodrošināta tiesneša individuālā neatkarība un tiesneša tiesības uz vārda brīvību.

Atsevišķo domu saturs

Atsevišķās domas ir cieši saistītas ar tiesas autoritāti un leģitimitāti, tāpēc ir svarīgi pievērsties to saturam.