Kolēģijas vēsture

Saeima 1996. gada 5. jūnijā pieņēma Satversmes tiesas likumu, kas stājās spēkā 1996. gada 28. jūnijā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta pirmajai daļai (tās sākotnējā redakcijā) pieteikuma izskatīšana bija viena Satversmes tiesas tiesneša kompetencē. Jēdziens "kolēģija" expressis verbis likumā nebija minēts.

Par kolēģijas attīstības sākuma formu varētu uzskatīt trīs tiesnešu sastāvu, kas saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 21. panta otro daļu izskatīja sūdzību par atteikšanos ierosināt lietu. Šie trīs tiesneši pildīja apelācijas instances funkciju lēmumiem par atteikšanos ierosināt lietu.³ Ar 1997. gada 11. septembra grozījumiem likumdevējs noteica, ka turpmāk sūdzības par atteikšanos ierosināt lietu izskatīs Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā.⁴ Toreiz arī citus ar pieteikuma izskatīšanu saistītos jautājumus, piemēram, par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarinājumu, izlēma rīcības sēde triju tiesnešu sastāvā.⁵

Kolēģijas institūts tika ieviests ar 2000. gada 30. novembra grozījumiem Satversmes tiesas likumā, kas stājās spēkā 2001. gada 1. janvārī. Satversmes tiesas likuma 20. panta pirmā daļa tika izteikta šādā redakcijā: "Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā." Savukārt minētā panta otrajā daļā tika noteikts, ka kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu.⁶

Savu darbību kolēģijas sāka 2001. gada 30. janvārī. Satversmes tiesas priekšsēdētājs A. Endziņš ierosināja izveidot četras kolēģijas tādējādi, lai tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks katrs būtu vienas kolēģijas sastāvā, bet pārējie tiesneši – katrs divu kolēģiju sastāvā. Tiesneši šādu priekšlikumu atbalstīja, un tika izveidotas četras kolēģijas:

1. kolēģija: kolēģijas priekšsēdētāja I. Skultāne, tiesneses I. Čepāne un A. Ušacka;

2. kolēģija: kolēģijas priekšsēdētājs A. Endziņš, tiesneši J. Jelāgins un A. Ušacka;

3. kolēģija: kolēģijas priekšsēdētājs R. Apsītis, tiesneši A. Lepse un I. Čepāne;

4. kolēģija: kolēģijas priekšsēdētājs J. Jelāgins, tiesneši A. Lepse un I. Skultāne.⁷

Satversmes tiesā ilgu laiku darbojās tikai divas kolēģijas, jo dažādu objektīvu iemeslu dēļ tiesas sastāvā bija seši, nevis septiņi tiesneši. Tomēr Satversmes tiesas tiesnešu darbs četrās kolēģijās ir sava veida tradīcija, kuru tiesa, esot pilnā sastāvā, centusies saglabāt un pie kuras pieturas arī šobrīd.

Kolēģijas darba organizācija

Kolēģijas darba organizācijas prakse ir veidojusies pakāpeniski. Šobrīd kolēģijas darba organizācijas tradīcijas lielākoties jau ir atspoguļotas normatīvajos aktos – Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā.

Darbs kolēģijā sākas ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu par kolēģijas norīkošanu izskatīt pieteikumu.⁸ Pieteikumi tiek nodoti izskatīšanai kolēģijā to saņemšanas secībā. Tomēr, lai sekmētu pieteikuma objektīvu un ātru izskatīšanu, tiesas priekšsēdētājs ar motivētu rīkojumu var nodot pieteikumu izskatīšanai citai kolēģijai.⁹ Kolēģijas turpmāko darbu organizē kolēģijas priekšsēdētājs, savukārt kolēģijas lietvedību pārzina un kārto kanceleja.¹⁰ Tiesas priekšsēdētājs, ja viņš vienlaikus nav arī kolēģijas priekšsēdētājs, kolēģijas darba organizācijā var iesaistīties gadījumā, ja tiesnesis objektīvu apstākļu dēļ nevar piedalīties kolēģijas sēdē un viņa vietā jānorīko cits tiesnesis.¹¹

Pēc pieteikuma saņemšanas kolēģijas priekšsēdētājs norīko vienu no tiesnešiem sagatavot lēmuma projektu par to. Tādēļ Satversmes tiesas reglamenta 58. punkts paredz tiesības ne vien kolēģijai, bet arī tiesnesim, izskatot pieteikumu, nepieciešamības gadījumā pieprasīt papildu informāciju no pieteikuma iesniedzēja vai jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas.