Īss ieskats ultra vires jēdziena saturā

Termins ultra vires tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "pārsniedzot pilnvaras" jeb "ārpus pilnvarām".¹ Ultra vires doktrīna raksturo vienu no valststiesību pamatprincipiem, proti – lai personu tiesības būtu maksimāli aizsargātas pret iespējamību, ka izpildvaras institūcijas savas pilnvaras izmanto ļaunprātīgi, šīs institūcijas drīkst darboties tikai un vienīgi tām likumdevēja piešķirto kompetenču un pilnvaru robežās.² Arī Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) tādus normatīvos aktus, kas pieņemti (izdoti), pārsniedzot kompetenci vai neievērojot likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas.³

Ultra vires doktrīna ir cieši saistīta ar valsts varas dalīšanas principu un tiesiskuma jeb likuma virsvadības principu, saskaņā ar kuru valsts institūciju izdotiem normatīvajiem aktiem ir jāatbilst likuma saturam.⁴ No Satversmes 1. pantā nostiprinātā demokrātiskas republikas jēdziena citstarp izriet valsts varas dalīšanas princips, kas izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā.⁵ Varas dalīšanas mērķis ir personas pamattiesību un demokrātiskas valsts iekārtas nodrošināšana, garantējot valsts varas institūciju līdzsvaru un savstarpēju kontroli.⁶ Varas dalīšanas principam ir jānodrošina demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtību īstenošana un aizsardzība.⁷ Savukārt saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības, proti, tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu, pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Atbilstoši varas dalīšanas principam likumdevēja kompetencē ir likumu pieņemšana par jebkuru valsts politikas jautājumu. Lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu, pieļaujami izņēmumi no likumdevēja virsvadības principa. Šie izņēmumi izriet no Satversmes. To mērķis ir padarīt likumdošanas procesu efektīvāku, kā arī ātrāk un adekvātāk reaģēt uz normatīvā regulējuma grozījumu nepieciešamību.⁸

Ievērojot Latvijas Republikas konstitucionālās iekārtas attīstības gaitu, šajā rakstā ultra vires jēdziens netiks aplūkots kontekstā ar Satversmes tiesas atziņām, kas attiecas uz Satversmes 81. pantu tā spēkā esamības laikā (līdz 2007. gada 31. maijam Satversmes 81. pants piešķīra Ministru kabinetam tiesības izdot noteikumus, kuriem bija likuma spēks, paredzot arī konkrētus ierobežojumus šādu noteikumu izdošanai).

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esamības priekšnoteikums.⁹ Tiesību doktrīnā atzīts, ka tiesību norma ir izdota ultra vires, ja ir pieļauti būtiski tās pieņemšanas procedūras pārkāpumi. Attiecībā uz šādiem gadījumiem piemērojams princips, ka "antikonstitucionāls likums nav likums", proti, tas nekad nav pastāvējis, jo pieņemts prettiesiskā procedūrā.