Tieši šonedēļ, 9. decembrī, mūsu valsts konstitucionālās kontroles orgāns – Latvijas Republikas Satversmes tiesa – atzīmē 20 gadu jubileju. Tieši šajā "dzimšanas dienā" 1996. gadā tiesneša zvērestu deva tie jaunieceltie Satversmes tiesas locekļi, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā: Romāns Apsītis, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš un Anita Ušacka. Kopā ar viņiem pirmajā Satversmes tiesas sastāvā iekļāvās Andrejs Lepse un Ilze Skultāne, kas nāca no vispārējo tiesu tiesnešu vidus.

Tādējādi darbu sāka institūcija, par kuras nepieciešamību tika domāts jau valsts neatkarības pirmajā posmā, kaut arī ieceres neguva valdošo politisko spēku atbalstu, un par kuras "svaru", vietu un lomu Latvijas valsts iekārtā 1996. gadā daudziem (iespējams, pat pašiem Satversmes tiesas tiesnešiem) bija visai aptuvens priekšstats un priekšnojautas. Pēc 20 gadu darba par Satversmes tiesas nepieciešamību – vismaz tiesībnieku vidū – šaubu nav. Daudzos spriedumos un sarežģītās situācijās tiesa ir pierādījusi sevi ne vien kā drošu tiesiskas un demokrātiskas valsts balstu, bet arī spējusi iemantot sabiedrības un citu varas zaru cieņu savas patstāvības un noteiktības dēļ.

Taču, svinot šo gadadienu, Satversmes tiesas tiesneši, lielai svētku eiforijai droši vien nevar ļauties, jo, jādomā, rēķinās ar nākotnes uzdevumiem, kas var atkal un atkal prasīt pierādīt tiesas spēju pildīt savus uzdevumus. Diemžēl pēdējo gadu starptautiskie militārie konflikti, finanšu krīzes, migrācijas viļņi u.c. pārbaudījumi rāda, ka gadu desmitus par stabilu uzskatītā demokrātiskā iekārta daudzās Eiropas un pasaules valstīs izrādījusies viegli ievainojama. Populisma un ekstrēmu politisko uzskatu triumfa apstākļos apdraudējuma situācijā pēkšņi nonākušas pat tādas demokrātiskas valsts pamatvērtības kā tiesu varas neatkarība, cilvēktiesības, preses brīvība utt.

Tiesnese prof. Sanita Osipova šajā "Jurista Vārdā" trāpīgi norāda, ka Satversmes tiesas uzdevums ir reaģēt brīžos, kad pats suverēns kļūdās un pārkāpj tiesiskuma, Satversmes un Latvijas starptautisko saistību robežas. Varam tikai cerēt, ka šīs kļūdas tuvākajā laikā nebūs dramatiski lielas. Visādā ziņā Satversmes tiesai jābūt gatavai parādīt pareizo ceļu visos gadījumos.

Šai sakarā varam arī ar zināmu nožēlu atskatīties uz Latvijas Republikas neatkarības pirmo posmu, kad vācbaltu juristi un politiķi (P. Šīmanis, H. Štegmanis) rosināja diskusijas par "valsts tiesas" izveidi, tobrīd citās Eiropas valstīs populāro ideju implementējot arī Latvijā. Diemžēl politiskais vairākums to nesadzirdēja. Protams, būtu ļoti pārdroši secināt, ka šāda institūcija būtu spējusi pasargāt demokrātisko iekārtu Latvijā, taču pavisam izslēgt arī nevar.

Šis "Jurista Vārds" ir pilnībā veltīts Satversmes tiesas jubilejai un tapis ciešā sadarbībā ar tiesu un tās darbiniekiem. Līdzās Satversmes tiesas vēstures un nozīmes apskatam pie lasītājiem dodas vairākas publikācijas par atsevišķiem praktiskiem tiesas darbības aspektiem un institūtiem. Tādējādi žurnāls piedāvā vērst skatu gan atpakaļ, gan uz priekšu – lai palielinātu Latvijas juridiskās sabiedrības izpratni par konstitucionālās kontroles mehānismu Latvijā, kā arī veicinātu pēc iespējas plašāku un pareizāku tā izmantošanu, kopīgiem spēkiem nepārtraukti nostiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti.