Atskats uz aizvadīto gadu tieslietu sistēmā

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Dr. iur.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos

Par ikgadēju tradīciju jau ir kļuvusi "Jurista Vārda" lasītāju informēšana par Tieslietu ministrijas tiesu sektora paveikto aizvadītajā gadā. Arī šogad, turpinot šo tradīciju, tiek sniegta plašāka informācija par Tieslietu ministrijas tiesu sektorā īstenotajām aktivitātēm 2016. gadā, kā arī sniegts neliels ieskats par 2017. gadā sagaidāmo.

šis raksts ir maksas saturs

lietošanas noteikumi

TEV IR PAROLE

E-ŽURNĀLS

e-pasta adrese

parole

atcerēties mani

Pirkt vai atvērt ar kodu

vai

autorizējies, ja žurnāls jau tavs

ABONĒ 2020.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!

13 KOMENTĀRI

Kabacis

4. Janvāris 2017 / 12:01

ATBILDĒT

Ne vienmēr nolēmuma atcelšanas fakts norāda uz tiesneša nekompetenci vai paviršību utt. Praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad pirmās instances tiesas nolēmums tiek atcelts tāpēc, ka blakus sūdzības vai apelācijas instances tiesai ir iesniegti papildus pierādījumi- šādos gadījumos ''mājasdarbu'' (iesniegt pierādījumus) sākotnēji nebija izpildījis pats lietas dalībnieks. Un šādi gadījumi praksē ir pietiekoši daudz.
Tāpat nebūtu pareizi kritizēt tiesnesi katru reizi, kad viņa viedoklis atšķirās no augstākas instances tiesas skatījuma. Piemēram, praksē ir pietiekoši daudz gadījumu, kad apelācijas instance taisa pirmajai instancei pretēju spriedumu, bet kasācija šo apelācijas instances tiesas spriedumu atceļ. Tātad, beigu beigās tomēr var izrādīties, ka taisnība būs bijusi pirmajai un nevis apelācijas instances tiesai, kas šo pirmās instances nolēmumu nav akceptējusi kā pareizu. Rezumējot- katrs atceltais tiesneša lēmums vai spriedums kā tiesas darba galaprodukts ir vērtējams individuāli.

Alberta ielas bruģis

3. Janvāris 2017 / 20:04

ATBILDĒT

Viens liels drauds visai tiesu sistēmai ir atsevišķu tiesnešu nekompetence. Tiesu nolēmumi bieži vien mēdz būt tik absurdi, ka rodas jautājums, vai tos maz pats tiesnesis ir izlasījis. Saprotu, ka pie vainas var būt noslodze, taču, ja ņem vērā, ka tiesas nolēmums pēc spēkā stāšanās ir līdzvērtīgs likumam, tad dažu brīdi mati ceļas stāvus. Šeit domāju, ka būtu nepieciešams uzdot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, profesionāli izvērtējot tiesnešus, veikt arī atcelto nolēmumu analīzi, lai saprastu vai tiesnesis maz ir kvalificēts uzrakstīt kvalitatīvu nolēmumu, kas būtu cienīgs ģērboņa un zīmoga spiedumu.

Uz minēto apstākli norādīja arī Neimaņa kungs, kas teicās, ka katru 5 nolēmumu augstāka instance atceļ. Tas, manuprāt, ir kliedzoši.

Piemēram, ja skatās kā TM mēž ārā nekompetentus tiesu izpildītājus, tad nav dzirdēts, ka to pašu darītu arī tiesnešu virzienā. Tas ir žēl.

cilveks > Alberta ielas bruģis

4. Janvāris 2017 / 10:04

ATBILDĒT

vai Jūs varētu šeit nosaukt civillietas nr. spriedumiem, kuros, Jūsuprāt ir vērojama tiesnešu nekompetence?

tas palīdzētu bez liekas demagoģijas tiesnešu nekompetences jautājumu risināt.

šobrīd - tādi abstrakti vispārinājumi - it kā visiem zināms, ka patiesi, bet konkrēti pārbaudīt (pierādīt) nevar.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 10

VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ

Ingus Meimers

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Pakāpeniskā ekspropriācija starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesībās

Vija Kalniņa

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Eiropas Padomes Sociālo tiesību padomē ievēlēta pārstāve no Latvijas

Kārlis Ešenvalds

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē

LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 1 (955)

VISI RAKSTI

VĒL ŠAJĀ NOZARĒ

Irēna Kucina

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Mākslīgais intelekts (algoritmi) tiesās un prognostisku lēmumu taisnīgums

Jānis Dreimanis

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Nākamā pietura – mākslīgais saprāts?

Kārlis Piģēns

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Robottiesnesis – Igaunijā iecerētais mākslīgā intelekta rīks

Tiesu iekārta

VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ

Jurista Vārds

8. Oktobris 2019 /NR. 40 (1098)

Tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā par GMI neatbilstību valsts pamatlikumam

1. Oktobris 2019 /NR. 39 (1097)

Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām

Jurista Vārds

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Nacionālās drošības koncepcija – galvenās prioritātes

Tiesību politika

TIESĪBU PRAKSE

Jurista Vārds

8. Oktobris 2019 /NR. 40 (1098)

Jaunākie ECT nolēmumi lietās pret Latviju

Vija Kalniņa

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

Aizbildņa atlīdzības izmaksas ierobežošana pēc dzīvesvietas neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam

Vija Kalniņa

4. Jūnijs 2019 /NR. 22 (1080)

Normas, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei

VISI RAKSTI

ŽURNĀLU BIBLIOTĒKA / VISI ŽURNĀLI

REKLĀMA

uzturēšanās atļauja octa apdrošināšana octa kasko granulu katli Business Travel management

PIRKT KODU 1 VAI 5 RAKSTIEM

EUR 1.00

Pakalpojums pieejams „Mobilly” lietotājiem.
Piekļuve rakstam: diennakti (24h) no koda aktivizēšanas brīža (šajā periodā rakstu var lietot vairākkārt).
Kodu saņemsiet pēc apmaksas: uz ekrāna un arī e-pastā. Tas jāaktivizē 14 dienu laikā.

PIRKT

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000 darbadienās no 9:00-17:00
	Par "Jurista Vārds"	Autoriem
	Redakcija	Lietošanas noteikumi
	Kontakti	Autortiesības
	Reklāma	Grāmatu e-veikals
Redakcija: juristavards@lv.lv	Abonēšana	Lapas karte

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

EUR 1.00

EUR 4.50

EUR 1.00

EUR 4.50

EUR 1.00

EUR 4.50

SMS - EUR 1.50