Atskats uz aizvadīto gadu tieslietu sistēmā

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Dr. iur.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos

Par ikgadēju tradīciju jau ir kļuvusi "Jurista Vārda" lasītāju informēšana par Tieslietu ministrijas tiesu sektora paveikto aizvadītajā gadā. Arī šogad, turpinot šo tradīciju, tiek sniegta plašāka informācija par Tieslietu ministrijas tiesu sektorā īstenotajām aktivitātēm 2016. gadā, kā arī sniegts neliels ieskats par 2017. gadā sagaidāmo.

šis raksts ir maksas saturs

lietošanas noteikumi

TEV IR PAROLE

E-ŽURNĀLS

e-pasta adrese

parole

atcerēties mani

Pirkt vai atvērt ar kodu

vai

autorizējies, ja žurnāls jau tavs

ABONĒ 2020.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!

13 KOMENTĀRI

Kabacis

4. Janvāris 2017 / 12:01

ATBILDĒT

Ne vienmēr nolēmuma atcelšanas fakts norāda uz tiesneša nekompetenci vai paviršību utt. Praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad pirmās instances tiesas nolēmums tiek atcelts tāpēc, ka blakus sūdzības vai apelācijas instances tiesai ir iesniegti papildus pierādījumi- šādos gadījumos ''mājasdarbu'' (iesniegt pierādījumus) sākotnēji nebija izpildījis pats lietas dalībnieks. Un šādi gadījumi praksē ir pietiekoši daudz.
Tāpat nebūtu pareizi kritizēt tiesnesi katru reizi, kad viņa viedoklis atšķirās no augstākas instances tiesas skatījuma. Piemēram, praksē ir pietiekoši daudz gadījumu, kad apelācijas instance taisa pirmajai instancei pretēju spriedumu, bet kasācija šo apelācijas instances tiesas spriedumu atceļ. Tātad, beigu beigās tomēr var izrādīties, ka taisnība būs bijusi pirmajai un nevis apelācijas instances tiesai, kas šo pirmās instances nolēmumu nav akceptējusi kā pareizu. Rezumējot- katrs atceltais tiesneša lēmums vai spriedums kā tiesas darba galaprodukts ir vērtējams individuāli.

Alberta ielas bruģis

3. Janvāris 2017 / 20:04

ATBILDĒT

Viens liels drauds visai tiesu sistēmai ir atsevišķu tiesnešu nekompetence. Tiesu nolēmumi bieži vien mēdz būt tik absurdi, ka rodas jautājums, vai tos maz pats tiesnesis ir izlasījis. Saprotu, ka pie vainas var būt noslodze, taču, ja ņem vērā, ka tiesas nolēmums pēc spēkā stāšanās ir līdzvērtīgs likumam, tad dažu brīdi mati ceļas stāvus. Šeit domāju, ka būtu nepieciešams uzdot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, profesionāli izvērtējot tiesnešus, veikt arī atcelto nolēmumu analīzi, lai saprastu vai tiesnesis maz ir kvalificēts uzrakstīt kvalitatīvu nolēmumu, kas būtu cienīgs ģērboņa un zīmoga spiedumu.

Uz minēto apstākli norādīja arī Neimaņa kungs, kas teicās, ka katru 5 nolēmumu augstāka instance atceļ. Tas, manuprāt, ir kliedzoši.

Piemēram, ja skatās kā TM mēž ārā nekompetentus tiesu izpildītājus, tad nav dzirdēts, ka to pašu darītu arī tiesnešu virzienā. Tas ir žēl.

cilveks > Alberta ielas bruģis

4. Janvāris 2017 / 10:04

ATBILDĒT

vai Jūs varētu šeit nosaukt civillietas nr. spriedumiem, kuros, Jūsuprāt ir vērojama tiesnešu nekompetence?

tas palīdzētu bez liekas demagoģijas tiesnešu nekompetences jautājumu risināt.

šobrīd - tādi abstrakti vispārinājumi - it kā visiem zināms, ka patiesi, bet konkrēti pārbaudīt (pierādīt) nevar.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 10

VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ

Ingus Meimers

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Pakāpeniskā ekspropriācija starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesībās

Vija Kalniņa

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Eiropas Padomes Sociālo tiesību padomē ievēlēta pārstāve no Latvijas

Kārlis Ešenvalds

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē

LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 1 (955)

VISI RAKSTI

VĒL ŠAJĀ NOZARĒ

2. Jūnijs 2020 /NR. 22 (1132)

Tiesu vara savu neatkarību vēl nav sasniegusi. Kāds bijis 12 gadu posms Latvijas tiesu dzīvē

Līna Kovalevska, Ivars Austers

26. Maijs 2020 /NR. 21 (1131)

Uzticēšanās tiesnešiem un sociālais cinisms

28. Aprīlis 2020 /NR. 17 (1127)

Par lietas objektīvas izskatīšanas ietekmēšanu

Tiesu iekārta

VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ

Dina Meistere, Jānis Pleps

16. Jūnijs 2020 /NR. 24/25 (1134/1135)

Saeima turpina noturēt sēdes attālinātā veidā

Saeima, Leta

9. Jūnijs 2020 /NR. 23 (1133)

Parlamenta sēdes tagad var noturēt attālināti: izstrādāts e-Saeimas digitālais rīks

Inese Lībiņa-Egnere

9. Jūnijs 2020 /NR. 23 (1133)

Par e-Saeimas jauno platformu un tās priekšrocībām

Tiesību politika

TIESĪBU PRAKSE

Vija Kalniņa

2. Jūnijs 2020 /NR. 22 (1132)

Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā

Vija Kalniņa

2. Jūnijs 2020 /NR. 22 (1132)

Lēmuma par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā sastādīšana rezolūcijas veidā atbilst Satversmei

19. Maijs 2020 /NR. 20 (1130)

Kaitējuma kompensācija cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu

VISI RAKSTI

ŽURNĀLU BIBLIOTĒKA / VISI ŽURNĀLI

REKLĀMA

uzturēšanās atļauja octa apdrošināšana octa kasko granulu katli pērk mežu

PIRKT KODU 1 VAI 5 RAKSTIEM

EUR 1.00

Pakalpojums pieejams „Mobilly” lietotājiem.
Piekļuve rakstam: diennakti (24h) no koda aktivizēšanas brīža (šajā periodā rakstu var lietot vairākkārt).
Kodu saņemsiet pēc apmaksas: uz ekrāna un arī e-pastā. Tas jāaktivizē 14 dienu laikā.

PIRKT

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Par "Jurista Vārds"	Autoriem
	Redakcija	Lietošanas noteikumi
	Kontakti	Autortiesības
	Reklāma	Grāmatu e-veikals
Redakcija: juristavards@lv.lv	Abonēšana	Lapas karte

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

EUR 1.00

EUR 4.50

EUR 1.00

EUR 4.50

EUR 1.00

EUR 4.50

SMS - EUR 1.50