Žurnāls: Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē

Bac. iur.

SIA “Latvian Lawyers” valdes priekšsēdētājs

Ar 2015. gada 24. novembra Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKK-389 tika mainīta judikatūra un izvirzīta šāda tēze: "[..] Ar tiesas spriedumiem un lēmumiem Krimināllikuma 296. panta izpratnē jāsaprot tiesneša (tiesnešu) nolēmumi, kuri pieņemti, īstenojot tiesas funkcijas. Izmeklēšanas tiesnesis savas kompetences ietvaros īsteno izmeklēšanas tiesneša, nevis tiesas funkcijas, līdz ar to izmeklēšanas tiesneša lēmumi nav atzīstami par tiesas lēmumiem." Tomēr, izvērtējot citus lēmumā neapskatītus juridiskus argumentus, iespējams nonākt pie pretēja secinājuma.

Dažādi termini Kriminālprocesa likuma izpratnē

Krimināllikuma 296. pantā ir noteikta atbildība "par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda [..]". Termins "nolēmums" sevī ietver gan lēmumus, gan spriedumus. Ņemot vērā, ka Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumā izvirzītās tēzes būtība ir izmeklēšanas tiesneša lēmumi, rakstā tiks apskatīts termins "tiesas lēmums".

Teksta, kādā pants izteikts, gramatiskā nozīme nespēj sniegt pilnīgu izpratni par tiesību normā iekļauto noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

3 KOMENTĀRI

govs

5. Janvāris 2017 / 21:35

ATBILDĒT

"par pareizu ir atzīstama tieši Augstākās tiesas motivācija"

Lūk, tāpēc man patīk jurisprudence, kā "zinātne" :))

Armands

3. Janvāris 2017 / 10:37

ATBILDĒT

“Apsūdzētā kā apkopēja nevarēja būt persona, kurai uzdots izpildīt lēmumu par kratīšanu”.

Bez šaubām, bet vai tad šāds lēmums neuzliek apkopējai par pienākumu ielaist KNAB darbiniekus telpās, kas norādītas izmeklēšanas tiesneša lēmumā par kratīšanu, tādējādi ļaujot KNAB darbiniekiem izpildīt izmeklēšanas tiesneša lēmumu?

“[..] sodīt lēmuma par kratīšanu neizpildīšanu saskaņā ar Krimināllikuma 296. pantu var tikai personu, kurai uzdots izpildīt šo lēmumu, tātad – Valsts policiju vai tās darbinieku”.

Tad sanāk, ka par tiesas lēmuma nepildīšanu (pēc analoģijas) varētu sodīt tikai tiesu izpildītāju (un nevis personu)? Jo tieši tiesu izpildītājam ir uzdots izpildīt tiesas lēmumu...

Neapšaubu autora secinājumu par to, ka mājkalpotājas nodarījumā nav Krimināllikuma 296. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva, tomēr, manā ieskatā, par pareizu ir atzīstama tieši Augstākās tiesas motivācija.

Kārlis Ešenvalds > Armands

3. Janvāris 2017 / 11:17

ATBILDĒT

Manuprāt salīdzīnāt ar tiesu izpildītāju šajā gadījumā nav pamata. Tiesu izpildītājam ir jāizpilda izpildu raksts un, ja viņš atsakās uzsākt izpildu lietu, pēc izpildu raksta saņemšanas. Savukārt sprieduma saturs par pienākumu, piemēram samaksāt, uzliek tieši personai, no kuras piedzenama summa. Savukārt lēmumā par kratīšanas izdarīšanu norāda konkrēti iestādi, kurai ir jāizpilda konkrētais lēmums. Un apkopēja nekavēja lēmuma izpildi. Viņa vienkārši neveica aktīvas darbības, lai atvieglotu lēmuma izpildi. Lēmums par kratīšanu ir izpildāms arī, ja mājā nav neviena, kas durvis atvērtu.

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"