24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)
Redaktora sleja
Acis, ausis ciet
8

Kā kukaiņu apsēsts vecāsmātes skapis – tā varētu teikt par plaģiatoru rosību Latvijas izglītības sistēmā. Ķirmji paklusām (bet arī īpaši neslēpjoties) čirkstina savās alās, bet skapja īpašnieks vai nu nedzird, vai izliekas to nedzirdam. Diemžēl kādā brīdī izkurtējusī mēbele var sabrukt – pat ne simboliskā, bet visai burtiskā nozīmē. Piemēram, kad ar nopirktu "rēgu rakstnieku" palīdzību būvnieka diplomu ieguvis censonis uzprojektēs savu pirmo tiltu.

Jau pagājušā gada pavasarī "Jurista Vārds" (Nr. 22, 31.05.2016.) pievērsās "pasūtījuma darbu" problēmai Latvijas izglītības sistēmā. Tikko kā šo tēmu atkal uzjundījuši televīzijas žurnālisti.

Patiešām nav jābūt inspektoram Capam, lai pamanītu daudzos sludinājumus, kuros tiek piedāvāta bakalaura, maģistra un citu veidu darbu rakstīšana "uz pasūtījumu". Un nebūtu vajadzīga arī Bonda meistarība, lai noskaidrotu personas, kuras slēpjas aiz šiem sludinājumiem, un uzaicinātu tās uz sirsnīgu sarunu policijas iecirknī.

Atrunas par to, ka neviens likums neaizliedz cita zinātnisko darbu uzdot par savējo, ja tas notiek ar abu pušu piekrišanu, varētu būt pārspīlētas, ņemot vērā, ka augstskolas diploms, ko iegūst nopirkto darbu viltus autori, faktiski ir valsts autorizēta garantija, ka diploma uzrādītājam ir attiecīgā zinātniskā vai profesionālā kvalifikācija. Šādā kontekstā derētu aplūkot, piemēram, Krimināllikuma 275. pantu (Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana), it īpaši tā otro daļu, kas nosaka atbildību par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, ja šādu darbību izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināltiesību lietpratēji noteikti iebildīs, ka šis pants tēmēts uz pašu diplomu (kā papīra gabala) viltotājiem, tomēr jājautā – vai sodāma nebūtu arī bakalaura (maģistra utt.) darba viltošana, ja tas ir priekšnosacījums šī diploma iegūšanai?

Tāpat neizprotama ir par izglītības nozari atbildīgo iestāžu vienaldzība pret tirdzniecību ar zinātniskajiem darbiem – jo īpaši tādēļ, ka nerimst runas par nepieciešamību uzlabot Latvijas izglītības un zinātnes sasniegumus. Nemaz nerunājot par tādu vērtību kā akadēmiskais godīgums aizstāvēšanu.

Tieši šobrīd, kad līdz parastajam augstskolu nobeiguma darbu iesniegšanas laikam atlikuši vien pāris mēneši, viltotāju rūpals noteikti ir īpaši aktuāls. Ķirmji turpina savus klusos darbiņus.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Acis, ausis ciet. Jurista Vārds, 24.01.2017., Nr. 4 (958), 2.lpp.
VISI RAKSTI 24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
24. Janvāris 2017 / 16:44
2
ATBILDĒT
Cik visi naski uz sodīšanu, nu pilnīgs bērnudārzs. Špikošana visos laikos skolēniem un studendiem ir bijusi ,,svēta lieta", tagad taisīt no tā ahūno tiesībsvarīgu valstisko politiku ir nesamērīgi, manuprāt.
Tas ir no sērijas - bērni vienmēr darīs blēņas (pieaugušo izpratnē), tāpēc katru reizi ir kkā jāsoda, lai saprot; un nevienam neinteresē, ka bērns pēc piecām minūtēm to aizmirsis. Gluži vienkārši nevajag radīt apstākļus, kur blēņas (šajā gadījumā špikošana, plaģiāts) var notikt. Ja visi strādā uz tjap ļap, tai skaitā pasniedzēji. tad kādā sakarā var kko prasīt no parasta studenta??!
Vnk bakalauru, maģistru darbiem ir jābūt mazāk (augstākā izglītība ir domāta gudrajiem, nevis spējīgajiem maksāt) un ar mazāk formālām prasībām, jo, piem, lai dabūtu iekšā nepieciešamās atsauces vien, ir jāzog citu domas, līdz ar to, tas jau ir priekšnosacījums plaģiātiem. :)
Jurčiks > Viesturs
24. Janvāris 2017 / 17:45
2
ATBILDĒT
Viestur, kad nonāksi pie diplomēta daktera, kurš diplomu nopircis vai ieguvis caur špikošanu, tev domas varētu mainīties. Tas ir, ja paliksi dzīvs... Jurista kļūdas nav tik acīmredzamas un tās vieglāk noslēpt, bet cilvēka dzīvi tās var sagandēt tā, ka maz neliksies...
Viesturs > Jurčiks
25. Janvāris 2017 / 10:27
1
ATBILDĒT
Varētu jau piekrist, taču cik zinu un ,,paldies dievam" medicīnas studijas ir saglabājušas kvalitāti, jo tur tomēr ir savādāks mācību process.
Plaģiāti raksturīgi humanitārajām zinātnēm, eksaktajās nemaz nevar turpināt mācīties, ja nav mācību viela nav reāli apgūta.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties