Izpratne par šiem jēdzieniem galvenokārt saistāma ar personas tiesībām uz tiesas aizsardzību kā viena no vadošajiem civilprocesa principiem piemērošanu, taču jāsaprot, ka šis princips nav absolūts. Subjektīvo tiesību un interešu aizsardzība ir vērsta uz Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) noteiktas formālas procedūras ievērošanu ar civilo tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Civilprocesa galvenais uzdevums ir radīt procesuālo līdzsvaru un vienlīdzīgas tiesības ekonomijas principa ietvaros. Tas ir panākams ar pilnīgāku un skaidrāku normatīvo regulējumu, samazinot esošo normu neatbilstošu interpretāciju.

Civilo tiesību aizsardzības jautājums ir viens no nozīmīgākajiem un vienlaicīgi sarežģītākajiem jautājumiem civilprocesa zinātnē kopumā. Ne mazums ir gadījumu tiesvedības praksē un arī civilprocesa teorijā, kad neprecīzi lietotu terminu un tiesību normu iztulkošana novedusi pie tā, ka personām tiek liegta civilo tiesību aizsardzība tiesā.

Modernizējot civilprocesa normas, ir jāņem vērā, ka mūsdienu civiltiesiskās attiecības iziet ārpus mūsu valsts robežām, līdz ar to padarot arī civilprocesu daudz starptautiskāku. Tas vienlaicīgi norāda uz nepieciešamību veicināt civiltiesisko institūtu vienveidīgāku izpratni visā Eiropas Savienības telpā.

Tieši civilo tiesību aizsardzības kontekstā autore pievērsīsies juridisko attiecību neatzīšanas (negatīvās prasības) prasījumu izvērtējumam civilprocesā, kā arī citām ar to saistītām civilprocesuālām problēmām.

Civiltiesiskas attiecības, kuras aizsargā CPL

"Tiesība uz tiesas aizsardzību (personas tiesība griezties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības) likums garantē personai, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses ir aizskartas vai apstrīdētas. Turpretī personai, kuras tiesības nav aizskartas vai apstrīdētas, nav nepieciešama tiesas aizsardzība, citiem vārdiem, tādai personai nav prasības tiesības."¹

Tiesības griezties tiesā pieder pie personas pamattiesībām, kas nostiprinātas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā un Satversmes 92. pantā.²

Tomēr CPL izpratnē šo tiesību īstenošana ir tieši atkarīga no tā, vai nepastāv kāds no CPL 132. panta pirmajā daļā minētajiem pamatiem, kas izslēdz tiesvedību.

CPL 1. panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. No minētās tiesību normas izriet, ka saskaņā ar civilprocesuālajām tiesībām ikviena persona bauda tiesību aizsardzību tiesību aizskāruma gadījumā.

Indivīda subjektīvo tiesību (civilo tiesību) aizsardzībai CPL 1. panta pirmās daļas aspektā civilajā tiesvedībā tiek piemēroti atbilstoši šo tiesību aizsardzības līdzekļi – tiesību atzīšana, tā stāvokļa atjaunošana, kāds bija līdz tiesību aizskārumam, tiesību aizskarošas darbības aizliegums, piespiešana izpildīt pienākumu, tiesiskās attiecības grozīšana un izbeigšana, nodarīto zaudējumu un līgumsoda piedziņa u.