Viens no jums Tiesībsarga birojā strādā gandrīz sešus gadus, otrs – visus desmit. Kā šajā laikā ir mainījusies iestāde?

I. Piļāne. Kā zināms, Tiesībsarga biroju izveidoja uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes. Darbinieki un juristi, kas tolaik strādāja Valsts cilvēktiesību birojā, piedalījās gan Tiesībsarga likuma projekta izstrādē, gan arī veidoja budžeta aprises atbilstoši tiem principiem un iecerēm, ar ko tika saistīta jaunveidojamā institūcija. Mūsu lielākais izaicinājums bija jaunas funkcijas ieviešana, ko šodien jau labi pazīstam kā labas pārvaldības principa ievērošanas pārraudzību. Toreiz visu to jautājumu loks, ko savulaik skatīja un izvērtēja Valsts cilvēktiesību birojs, praktiski tika pārmantots kā Tiesībsarga biroja funkcijas un uzdevumi. Taču, ja man jautātu, kāda tomēr ir atšķirība starp to laiku un šodienu, varu atbildēt vienā teikumā: cilvēktiesības ir pastāvīgā attīstībā, pasaulē viss attīstās, Eiropā un arī pie mums. Tādēļ, ja palūkojamies, par kādiem jautājumiem runājām 1999. gadā, kad es sāku darbu, un šobrīd, 2017. gadā, to ir grūti un pat nebūtu pareizi salīdzināt. Tai laikā Valsts cilvēktiesību birojs runāja par to, kas ir cilvēktiesības, kādi ir starptautiskie cilvēktiesību dokumenti, kas rakstīts Satversmē. Ja braucām uz institūcijām, nereti mūs uzlūkoja ar neizpratni par cilvēktiesībām un to normu piemērošanu.