I. Konflikta hronoloģija

"Arābu pavasara" kontekstā krīze Sīrijā aizsākās jau 2011. gada martā, kad valsti pārņēma prodemokrātiskie protesti, uz ko valdība atbildēja ar militāru spēku.¹ 2011. gada martā drošības spēki sāka šaut uz protestētājiem dienvidu pilsētā Derā, kur tie prasīja atlaist politieslodzītos; tas pārauga nemieros, kas nākamajos mēnešos izplatījās pa visu valsti.² Sīrijas prezidents Bašars al Asads paziņoja par samierināšanās pasākumiem, atlaida desmitiem politieslodzīto, kā arī atlaida valdību.³ Bet jau 2011. gada maijā armijas tanki iebrauca Derā, Banjās, Homsā un Damaskas piepilsētā ar mērķi iznīcināt antirežīma protestus.⁴ Tajā brīdī ASV un Eiropa pastiprināja sankcijas.⁵ 2011. gada jūnijā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra nolēma ziņot ANO Drošības padomei par Sīrijas slēptu kodolprogrammas reaktora programmu.⁶ 2011. gada jūlijā prezidents Asads atlaida ziemeļu provinces gubernatoru pēc masu demonstrācijām, uz kurām tika nosūtīti militāri spēki, lai uz cilvēku dzīvību rēķina atjaunotu kārtību.⁷ 2011. gada oktobrī jaunā Sīrijas Nacionālā padome paziņoja, ka tā virzās uz priekšu ar kopēju fronti, kas sastāv no iekšzemes un ārzemju opozīcijas aktīvistiem.⁸

2011. gada novembrī Arābu Līga nobalsoja par Sīrijas darbības apturēšanu Līgā, vainojot to par neizdošanos ieviest Arābu miera plānu.⁹ Arābu Līga noteica Sīrijai sankcijas.¹⁰ 2012. gada februārī Sīrijas valdība sāka bombardēt Homsu un citas pilsētas.¹¹ 2012. gada martā ANO Drošības padome apstiprināja nesaistošu plānu, kuru bija izstrādājis ANO īpašais sūtnis Sīrijā Kofi Annans.¹² Ķīna un Krievija piekrita šim plānam.¹³ 2012. gada jūnijā Turcija grozīja tās kaujas noteikumus pēc tam, kad Sīrija notrieca Turcijas lidmašīnu.¹⁴ Turcija noteica, ka, ja Sīrijas spēki tuvosies Turcijas robežai, tas tiks uzskatīts par militāru draudu.¹⁵ 2012. gada jūlijā Brīvās Sīrijas armija sagrāba Alepo ziemeļos.¹⁶

2012. gada augustā Sīrijas premjerministrs Riāds Hījabs atkāpās no amata, un tā laika ASV prezidents Baraks Obama brīdināja, ka ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumā ASV noslieksies par labu intervencei.¹⁷ 2012. gada oktobrī ugunsgrēks Alepo iznīcināja vēsturisko tirgu, cīņas un bumbu uzbrukumi dažādās pilsētās turpinājās.¹⁸ 2012. gada novembrī Sīrijas Revolucionāro un opozīcijas spēku nacionālā koalīcija (turpmāk – Nacionālā koalīcija) izslēdza no savām rindām islāmistu zemessargus.¹⁹

2012. gada decembrī ASV, Lielbritānija, Francija, Turcija un Līča valstis formāli atzina opozīcijas Nacionālo koalīciju par Sīrijas tautas "leģitīmajiem pārstāvjiem".²⁰ 2013. gada janvārī Sīrija apsūdzēja Izraēlu par militārās bāzes netālu no Damaskas bombardēšanu, aizdomās tika turēts Hezbolla grupējums par konvoja ar pretlidmašīnu raķetēm sūtīšanu uz Libānu.²¹

2013. gada septembrī ANO ieroču inspektori secināja, ka 2013. gada augustā Sīrijā ir tikuši lietoti ķīmiskie ieroči uzbrukumā Goutas apkārtnei Damaskā, nogalinot 300 cilvēkus.²² Sīrijas valdība atļāva ANO iznīcināt ķīmisko ieroču krājumus, uzsākot procesu, kam bija jābeidzas 2014.