Raksta autors neapšauba tiesu neatkarības principu, kas ir nostiprināts likumā "Par tiesu varu",1 un pilnībā to respektē, tomēr jebkura jurista tiesības ir izvērtēt un paust savu viedokli, tajā skaitā nedaudz kritisku, arī par spēkā stājušos tiesas nolēmumu.
2016. gada 28. decembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments pasludināja lēmumu lietā Nr. SPC-21/2016.2 Šajā lietā Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas rajona tiesas 2016. gada 2. februāra un 2016. gada 24. februāra lēmumiem. Augstākās tiesas Civillietu departaments nolēma protestu noraidīt.3
Rīgas rajona tiesa ar minētajiem lēmumiem bija noraidījusi parādnieka identiskus pieteikumus par saistību procedūras izbeigšanu (dzēšot atlikušās saistības) un maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Kā galvenais motīvs šādu lēmumu pieņemšanai tika norādīts it kā konstatētais fakts par to, ka parādnieks saistību dzēšanas procesa ietvaros kreditoriem ir veicis maksājumus, kas ir mazāki par noteikto minimumu, proti, vienu trešdaļu no parādnieka ienākumiem. Parādnieks pieteikumos norādīja, ka saistību dzēšanas procedūras laikā ir guvis ienākumus 16 518, 93 eiro apmērā (bruto), to neto apmērs ir 11 836,47 eiro, no kā attiecīgi viena trešdaļa 3945,39 eiro apmērā ir novirzīta kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Visai pamatoti varētu rasties jautājums – kas tad ir bijis par pamatu tam, lai Augstākās tiesas Civillietu departaments protestu noraidītu?
Atbilde uz šo jautājumu neapšaubāmi būtu jāmeklē arī Maksātnespējas likumā.4 Jo, kā zināms, pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtisks materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
