Šogad aprit 20 gadi kopš 1997. gada 4. jūnija,1 kad Latvija pieņēma vēsturisku likumu, ar ko tā ratificēja Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju2 (turpmāk – ECK). 20 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai izvērtētu iegūto pieredzi un iezīmētu nākotnes plānus. Šim darbam būtu pievienotā vērtība, ne tikai raugoties no Latvijas nacionālās perspektīvas, bet arī ņemot vērā to, ka šo periodu iezīmē vairāki citi svarīgi ar ECK saistīti notikumi. 2018. gadā ECK svinēs 65. jubileju kopš tās stāšanās spēkā, kā arī 20 gadu jubileju, kopš tika likvidēta Eiropas Cilvēktiesību komisija (pirmā instance, kas izskatīja individuālos pieteikumus) un izveidota vienota, pastāvīga, indivīdiem tieši pieejama Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), kuras jurisdikcija kļuva obligāta.3 Līdz ar to tā vietā, lai analizētu atsevišķus ECT nolēmumus, esgribētu izmantot man doto platformu, lai apkopotu sava veida bilanci par Latvijas dalību ar ECK izveidotajā tiesību aizsardzības sistēmā.
Vispirms, manuprāt, ir svarīgi atgādināt dažus vispārzināmus, bet šodien varbūt piemirstus faktus par plašākiem notikumiem brīdī, kad Latvija pievienojās ECK, kas atstāja būtisku ietekmi uz ar ECK izveidoto aizsardzības sistēmu un, secīgi, arī uz Latvijas lietām.
Šobrīd ECK ir 47 dalībvalstis. Līdz 1990. gadam ECK bija 22 dalībvalstis (tai skaitā Turcija), pārējās 25 dalībvalstis tai ir pievienojušās laika periodā no 1990. līdz 2005. gadam, kad to ratificēja Monako. No pēdējām valstīm 19 valstis (tostarp Igaunija, Latvija un Lietuva) ir ratificējušas ECK pēc 1994. gada 11. maija – vēsturiska datuma, kad tika atvērts parakstīšanai ECK 11. protokols.4
Citiem vārdiem sakot, Latvijas pievienošanās ECK sakrita ar vēsturisku tuvredzības brīdi – vairāk nekā divkārša ECK darbības teritorijas paplašināšanās, vienlaikus samazinot kontroles mehānisma instanču skaitu. Tadpat tika sperts ļoti nozīmīgs pozitīvs solis – tika izveidota pastāvīgā ECT.5 Taču šis pozitīvais solis nespēja atsvērt neizbēgamo – deserta šķīvis un liela karote tika aizvietoti ar milzīgu visu laiku papildinošos cisternu, kā izsmelšanai tika iedota maza deserta karote.
Lai attaisnotu izmantotos epitetus, atļaušos minēt dažus statistikas datus. Kopš 1980. gada tika novērots pastāvīgs ECT iesniegto individuālo pieteikumu pieaugums. Ja 1981. gadā Eiropas Cilvēktiesību komisija uzsāka darbu pie 404 pieteikumiem, tad 1997. gadā komisijā reģistrēja 4750 un ECT – 119 pieteikumus.6 2000. gadā ECT reģistrēja 10 500 pieteikumus, 2002. gadā – 28 200, 2008.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
