Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) darbības galvenā nozīme ir nevis "sodīt" Konvencijas dalībvalsti par tās pieļautu konkrētu indivīda pamattiesību pārkāpumu, bet likt mainīt savu tiesību sistēmu tā, lai novērstu šādus un līdzīgus pārkāpumus. Turklāt, analizējot ECT spriedumus pret citām dalībvalstīm, valstis var pašas konstatēt savas tiesību sistēmas "vājās vietas", savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus un izvairoties no sūdzību par tās veiktajiem pamattiesību pārkāpumiem izskatīšanas ECT.
Tāpēc arī Latvijas valstij ir svarīgi, pirmkārt, izpildīt ECT spriedumus pret Latviju ne vien formāli, proti, samaksājot pieteikuma iesniedzējam tiesas noteikto kompensāciju, bet arī identificēt un novērst ECT spriedumos konstatētos apstākļus, kas radījuši pieteikuma iesniedzēja cilvēktiesību pārkāpumu. Otrkārt, Latvijai ir svarīgi sekot ECT spriedumiem ne vien lietās pret Latviju, bet arī pret citām Konvencijas dalībvalstīm, analizēt šos spriedumus, veikt "preventīvas" izmaiņas normatīvajos aktos un citus pasākumus, nepieļaujot analoģisku rīcību tai, kādu ECT jau ir atzinusi par Konvencijā garantēto pamattiesību pārkāpumu, rezultātā mazinot vismaz pamatoto sūdzību skaitu ECT.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.