Mediji patērētājiem vai pilsoņiem?

Šis raksts tapis pēc Rīgas apgabaltiesas rīkotās diskusijas par tiesu komunikāciju. Tajā izskanēja neizpratnes pilni pārmetumi žurnālistiem par to, kā tiesu darbs tiek parādīts medijos. Neminot konkrētus žurnālistus, tika uzdoti konkrēti jautājumi: kāpēc informācija mēdz būt vienpusīga, nesabalansēta, neprecīza, kāpēc daļa žurnālistu neizprot tiesu darba unikalitāti? Vai arī žurnālistiem ir jāievēro kādi noteikumi, ja tādi ir tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem?

Lai gan ikviens redz, ko dara žurnālisti, es ieteiktu katru rakstu vai sižetu ieraudzīt Latvijas mediju sistēmas kontekstā, jo visi mediji un visi žurnālisti nav vienādi. Ja zinām, ka mediju darbs ietekmē sabiedrību, būtiski ieraudzīt, kas ietekmē medijus. Ierobežotā apjoma dēļ nav iespējams izvērtēt daudzas nianses, tāpēc šī raksta mērķis ir ieskicēt dažus problēmjautājumus un piedāvāt to skaidrojumu.

Tie auditorijas pārstāvji, kas sagaida, ka mediji būs atbildīgi un rīkosies sabiedrības interesēs, pārstāv mediju darbības normatīvo skatījumu. Tas piedāvā ideālo, jābūtības pilno atbildi uz svarīgo jautājumu: kas jādara medijiem un žurnālistiem? Diskutējot par žurnālistiku 21. gadsimtā, Marks Deuze formulē piecas galvenās vērtības:¹ žurnālisti, aktīvi vācot un izplatot informāciju, piedāvā sabiedrisku pakalpojumu; žurnālistikas godīgumu un uzticamību balsta objektivitāte un neitralitāte, žurnālistiem jābūt brīviem, neatkarīgiem un autonomiem; žurnālistiku raksturo tūlītējība un ātrums; profesionālā ētika ir nozīmīga.