Iespējamība un pieļaujamība kritizēt nolēmuma saturu un/vai procesa kvalitāti

Satversmes 83. pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Minēto tiesību normu izpratnē tiesnešu neatkarība ir saistīta ar padotību likumam – neatkarība nav absolūta, tiesnesim ir saistošas judikatūrā nostiprinātās atziņas. Tajā pašā laikā domājams, ka vēl šobrīd daudziem sabiedrībā nav līdz galam izprotams, ka tiesu priekšsēdētāji nedod tiesnešiem rīkojumus, kā izspriest to vai citu lietu. Šāds secinājums radies un par to liecina tiesā saņemtās sūdzības, kas iesniegtas nevis procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā, bet gan atsaucoties uz likumu "Par tiesu varu", Iesniegumu likumu, Administratīvā procesa likumu, Paziņošanas likumu u.c.

Viedokļu dažādība par to vai citu tiesību jautājumu atspoguļojas gan tiesu nolēmumos, gan tiesnešiem rakstot atsevišķās domas, gan lietu dalībniekiem vai sabiedrībai paužot viedokli par to vai citu tiesas nolēmumu.

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.