Viens no apstākļiem, kura dēļ tiek ierobežota personas brīvība izvēlēties pēc saviem ieskatiem nodarbošanos vai darbavietu, ir personas iepriekšēja sodāmība. Personas atzīšana par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, pat ja viņas brīvība nav bijusi ierobežota ar piespriesto sodu, var radīt sekas arī turpmākajās darba tiesiskajās attiecībās, liedzot viņai kandidēt, ieņemt vai arī turpināt darbu normatīvajos aktos uzskaitītos amatos un profesijās. Šādi ierobežojumi neizbeidzas ar piespriestā soda izpildi, bet turpinās vismaz līdz brīdim, kad sodāmība personai ir noņemta vai dzēsta. Atsevišķos gadījumos, kas precīzi definēti Latvijas Republikas likumos, aizliegums sodītām personām ieņemt noteiktos amatus/strādāt noteiktās profesijās ir absolūts, proti, noteikts uz mūžu.

Paaugstinātas prasības pedagogiem

Atbilstoši Izglītības likuma (turpmāk – IzL) 1. panta 16.¹ punktam pedagogs ir fiziska persona, kurai ir Izglītības likumā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē.¹ Normatīvajos aktos ir formulētas prasības attiecībā uz pedagogu kvalifikāciju un lojalitāti Latvijas Republikai un tās Satversmei, savukārt IzL 50. pantā ir uzskaitīti faktiskie apstākļi, kas liedz personai strādāt par pedagogu.

IzL 30. panta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, savukārt IzL 50. panta 5. punktā ir noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas atbrīvota no pedagoga amata sakarā ar to, ka viņas rīcībā tika konstatēta neatbilstība IzL 30. panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām. Likuma formulētais nav jāinterpretē sašaurināti, proti, ka pedagoga nevainojamai reputācijai nozīme ir vien gadījumos, ja persona strādā vai strādāja par izglītības iestādes vadītāju. Augstākās tiesas Civillietu departaments 2011. gada 5. oktobra spriedumā norādīja: "Izglītības likuma 2. pantā noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. No tā var secināt, ka aplūkojamā ierobežojuma mērķis ir nodrošināt, lai par pedagogu strādātu personas, kam ir nevainojama reputācija un kuri sekmīgi spēj mācīt, audzināt, radoši strādāt ar skolēniem, audzēkņiem un studentiem, jo tikai šādi raksturots pedagogs ir priekšnoteikums Izglītības likuma mērķa realizēšanai. Tātad pedagoga amata kandidātam būtiska ir ne vien viņa profesionālā kvalifikācija, bet arī personības raksturojums, jo apmācības procesā pedagogam ir jābūt kā piemēram apmācāmajiem. Tas nozīmē, ka pedagoga amata kandidātiem ir jāatbilst gan profesionālajām, gan arī augstām morāles un ētikas prasībām."²

Atbilstoši likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 3. panta piektās daļas 3. punktam darba uzsākšanai, patstāvīgai darbībai profesijā vai darbībai pašnodarbinātas personas statusā likumā vai Ministru kabineta noteikumos atsevišķām reglamentētajām profesijām var izvirzīt šādu papildu prasību – atbilstoša reputācija, persona nav krimināli sodīta, tai nav uzlikti administratīvie sodi vai disciplinārsodi saistībā ar attiecīgās profesionālās darbības normu pārkāpumiem.