Kultūras mantojuma un mākslas tiesības sadzīvē ir uzskatāmas par luksusa tiesību jomu. Šāds iespaids rodas no izsoļu namu paziņotajām rekordlielām pārdošanas cenām un presē aktīvi atspoguļotajiem mākslas darbu zagšanas vai atrašanas gadījumiem. Ikdiena ir daudz prozaiskāka nekā avīžu virsraksti, un ar vairākiem aspektiem saskaras ikviens no mums.
Mūsu valstī vēsturisku apstākļu dēļ kultūras mantojuma tiesiskais regulējums ilgu laiku nebija likumdevēja prioritāte, tomēr pēdējos gados tam tiek veltīts arvien vairāk uzmanības. Autore sniedz ieskatu kultūras mantojuma un mākslas tiesību aktualitātēs, kā arī informē par jaunākajām izglītojošām aktivitātēm Baltijas valstu reģionā šajā maz izpētītajā tiesību jomā.
Mākslas tiesību plašais tvērums
Kultūras mantojuma un mākslas tiesības sadzīvē ir uzskatāmas par luksusa tiesību jomu. Šāds iespaids rodas no izsoļu namu paziņotajām rekordlielām pārdošanas cenām (piemēram, Pablo Pikaso glezna "Alžīrijas sievietes" 2015. gadā tika pārdota par 179,3 miljoniem ASV dolāru) 1 un aktīvi presē atspoguļotajiem mākslas darbu zagšanas vai atrašanas gadījumiem.
Daži piemēri. 1911. gadā itāļu strādnieks Vinčenco Peružija (Vincenzo Peruggia) nozaga slavenā mākslinieka Leonardo da Vinči darbu "Mona Liza" no Parīzes Luvras muzeja sienas. Peružija bija aizturēts (un vēlāk notiesāts uz 380 dienām cietumā) pēc diviem gadiem 1913. gadā. Glezna "Mona Liza" tika atgūta un atgriezta Luvras muzeja telpās. Šī gadījuma plašs atspoguļojums medijos padarīja gleznu "Mona Liza" par pazīstamāko pasaules mākslas darbu. Klīst baumas, ka krāpnieks no Argentīnas Valfierno ir uztaisījis sešas "Monas Lizas" kopijas pēc Peružijas zādzības un pārdevis tās dažādiem pircējiem, no kuriem katrs uzskatīja savu mākslas darbu par oriģinālu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
