Ar ielu mākslu tiek saprasti tādi ielu mākslinieku radošās darbības rezultāti jeb darbi, kuri izvietoti publiskās vietās un kuru saturs ir sabiedrībai pieņemams. Ielu mākslas svarīgi elementi ir publiskums un slepenība, jo ielu mākslinieki parasti rada ielu mākslas darbus visdažādākajās izpausmes formās, nenorādot savu vārdu. Autors apskata jēdziena "ielu māksla" ietvaru, kā arī sniedz ieskatu problemātikā, kas saistīta ar ielu mākslinieku darbību, ja tā veikta bez lietas (ēkas, nožogojuma u.c.) īpašnieka atļaujas. Šis raksts atspoguļo 2016. gada mākslas tiesību vasaras skolā nolasītās lekcijas "Street art, grafiti & vandalism" konspektu, lai iepazīstinātu ar šīs lekcijas saturu plašāku interesentu loku.
1. Ielu mākslas vispārējs raksturojums
1.1. Jēdzienu sistēma
Vispirms nepieciešams raksturot jēdzienu sistēmu ielu mākslas (street art – angļu val.) temata ietvaros, ņemot vērā to, ka dažādi autori kā mākslas zinātnes, tā tiesību zinātnes jomā tādus terminus kā "ielu māksla" vai "grafiti" ("grafīti") uztver atšķirīgi.
No jēdzieniskā viedokļa šī raksta ietvaros ar ielu mākslu tiek saprasti tādi ielu mākslinieku radošās darbības rezultāti jeb darbi, kuri izvietoti publiskās vietās un kuru saturs ir sabiedrībai pieņemams. No ielu mākslas jēdziena viedokļa par ielu mākslas ietvaros radīto darbu autoru tiek uzskatīts ielu mākslinieks, proti, persona, kuras radošās darbības rezultātā ir radies konkrēts ielu mākslas darbs.
Ārvalstu tiesību literatūrā pastāv vienprātība, ka termins "grafiti" ir nācis no itāļu valodas vārda graffiare, kurš nozīmē "ieskrāpēt" un kurš pamatojas uz grieķu valodas vārdu grafein, kas savukārt nozīmē "rakstīt". Ar jēdzienu "grafiti" drīzāk tiek apzīmēti nevis paši ielu mākslas darbi, bet gan tehnika, kādā tie tiek izpildīti, proti, uzraksti, attēli vai zīmējumi uz ēku sienām, kuri izpildīti ar krāsu aerosoliem, speciāliem krāsu zīmuļiem, speciālām otām, krāsu marķieriem utt. Vandalisms tiek uztverts kā tīšs kaitējums citai personai piederošajai lietai. No Latvijas tiesību viedokļa vandalisma vietā varētu norādīt huligānismu vai svešas lietas (mantas) tīšu bojāšanu, kas tiks raksturots turpmāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.