1. Labticīgais ieguvējs

Labticīga ieguvēja jēdziens Latvijas tiesībās ir kā Fransuā VI de Larošfuko aprakstītā īstā mīlestība – "visi par to runā, bet maz ir tādu, kas to pieredzējuši".

Labticīga ieguvēja jēdziens nav definēts Latvijas likumā. Tā aptuvens raksturojums izriet no Civillikuma (turpmāk – CL) 122. panta: "persona (..) atzīstama par lietas labticīgu ieguvēju (..), ja tā nav zinājusi vai tai nav vajadzējis zināt, ka lieta pieder otram laulātajam (..) un ka tā atsavināta vai ieķīlāta pret otra laulātā gribu".

Šis labticīga ieguvēja raksturojums var attiekties gan uz kustamu, gan uz nekustamu lietu.

Labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs ir šķietams ieguvējs. Ieguvējs ir persona, kas ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašnieks (CL 994. pants). Šķietams ieguvējs ir persona, kas ierakstīta kā nekustamā īpašuma īpašnieks, bet nav ieguvusi īpašuma tiesības.

Labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs ir šķietams ieguvējs, ja ieguvis nekustamo īpašumu no personas, kas nav īpašnieks (CL 987. panta otrā daļa), kam nav bijis tiesības vai gribas atsavināt nododamo lietu (CL 988. pants), vai arī ja ir notikusi maldība par nododamo lietu (996. panta pirmā daļa).

Nekustamā īpašuma šķietams ieguvējs ir labticīgs nekustamā īpašuma ieguvējs, ja uz to brīdi, kad viņa tiesības ierakstītas zemesgrāmatā (CL 994. pants), viņš nezina un nevar zināt, ka patiesībā nav ieguvis īpašuma tiesības iepriekš, t.i., CL 987.–988. un 996. pantā norādīto šķēršļu dēļ.

Apstākļi, kuru dēļ labticīgais ieguvējs nav ieguvis īpašuma tiesības, jeb šķēršļi īpašuma tiesību iegūšanai var būt subjektīvi vai objektīvi. Subjektīvs šķērslis īpašuma tiesību iegūšanai ir, piemēram, nodevēja svarīga maldība (CL 1445. pants). Subjektīvs šķērslis īpašuma tiesību iegūšanai kļūst ieguvējam zināms tikai tad, kad attiecīgais darījums tiek apstrīdēts. Objektīvs šķērslis īpašuma tiesību iegūšanai ir, piemēram, ja lietu atsavinājusi persona, kurai nav bijusi tiesība atsavināt nododamo lietu (CL 988. pants).

Labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs pēc tam, kad viņš uzzina par to, ka viņa iegūtā īpašuma tiesība ir tikai šķietama, joprojām ir labticīgs ieguvējs. Taču pēc tam, kad ieguvējam kļūst zināmi apstākļi, kas padara viņa ieguvumu par šķietamu, labticīgais ieguvējs vairs nav labticīgs valdītājs un nevar atsaukties uz labticīgu valdīšanu kā priekšnoteikumu nekustamā īpašuma iegūšanai, ja vien uz brīdi, kad ieguvējs par šiem šķēršļiem uzzinājis, ieilgums jau nav iestājies.

Kā nekustamā īpašuma labticīgs valdītājs labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs var kļūt par nekustamā īpašuma īpašnieku uz ieilguma pamata (CL 998.–1029. pants), ja viņš nezināja un nevarēja zināt par kādu no iepriekš minētajiem šķēršļiem nekustamā īpašuma iegūšanai pa visu ieilguma laiku (CL 1013. pants).

Ar brīdi, kad nekustamā īpašuma šķietams ieguvējs kļūst nekustamā īpašuma īpašnieks uz ieilguma pamata vai arī nodevējs vai cita persona atprasa nekustamo īpašumu no labticīgā ieguvēja, apstāklis, ka viņš bijis labticīgs nekustamā īpašuma ieguvējs, zaudē juridisku nozīmi.

Ja tiesisks darījums, uz kuru īpašuma pāreja dibinās, ir aizliegts ar likumu (CL 989. pants), tad persona, kas nekustamo īpašumu ieguvusi uz šāda darījuma pamata, nav atzīstama par labticīgu ieguvēju. Darījums, kas ar likumu ir aizliegts, jeb pretlikumīgs darījums (CL 1415. pants) ir tāds darījums, kas ir pretējs likumam pēc sava satura.² Nevienam nav tiesību aizbildināties ar likuma nezināšanu, un līdz ar to nevienam nav tiesību uzskatīt sevi par labticīgu ieguvēju, ja viņš savu tiesību pamato ar šādu darījumu. Piemēram, nekustamā īpašuma nodošana pretēji likumiskam aizliegumam nav spēkā (CL 1077. pants). Ieguvējam nav pamata uzskatīt, ka viņš ieguvis nekustamo īpašumu, ja nodošana notikusi laikā, kad pastāvējis atsavināšanas aizliegums. Šāds atsavinājums ir absolūti spēkā neesošs.

Šis gadījums norobežojams no tāda, kad atsavinātājam nav bijis īpašuma tiesību uz atsavināto nekustamo īpašumu vai arī viņš nav bijis spējīgs atsavināt.³

Darījums, kas neatbilst likumam, ir tāds, kura pretlikumīgais raksturs nevar būt nezināms ieguvējam. Turpretim tiesību neesamība uz atsavināmo nekustamo īpašumu vai atsavinātāja gribas defekti darījuma noslēgšanas brīdī ir darījuma iekšējs trūkums, uz kura nelabvēlīgo seku novēršanu tieši vērsta labticīga ieguvēja aizsardzība.

Labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs ir nekustamā īpašuma valdītājs vai nu tieši (CL 876. panta pirmā daļa, 882. pants), vai caur vietnieku (CL 876. panta otrā daļa, 887. pants).

Labticīga nekustamā īpašuma iegūšana pati par sevi nevar būt pamats iegūšanai ar ieilgumu, jo tā attiecas tikai uz iegūšanas brīdi, nevis uz visu likumā noteikto nepieciešamo labticīgas valdīšanas laiku. Labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs, kurš uzzinājis vai kuram vajadzēja uzzināt par šķēršļiem, kuru dēļ viņš, kaut arī ierakstīts zemesgrāmatā kā īpašnieks, tomēr nav ieguvis nekustamo īpašumu, pārstāj būt labticīgais valdītājs, taču viņš joprojām ir labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs.