Šogad Seskis veselas trīs reizes darba darīšanās ir vērsis Zemesgrāmatu uzmanību uz apstākli, ka ieraksti Zemesgrāmatā acīmredzami nesakrīt ar Valsts Zemes dienesta datiem. Visas trīs reizes Zemesgrāmata ir atzinusi Seska argumentu pamatotību un labojusi ierakstus. Un tagad padomājiet - vai jūs uzticētos publiskam ierakstam, kas izdarīts pēc Seska norādītajiem argumentiem un iesniegtajiem dokumentiem? Seskis neuzticētos! Vēl viena sfēra ir nekustamā īpašuma reģistrēšana būvniecības ieceres realizācijas ceļā. Piemēram, Seska kaimiņienei Vancenītei daudzdzīvokļu mājā pieder dzīvoklis. Vancenīte pilnvaro būvfirmu izstrādāt būvprojektu, firmas pārstāve aiztipina uz būvvaldi, kur iesniedz projektu uzbūvēt reģipša starpsienu dzīvoklī. Būvvalde tādam sīkumam neprasa kopīpašnieku piekrišanu, bet būvfirma uzbliež starpsienu un atdalīto telpu reģistrē Kadastra reģistrā uz ieraksta Zemesgrāmatā uz sava vārda. Tagad Zemesgrāmatā ir divi dzīvokļa īpašumi, no kuriem viens ir reģistrēts bez tiesiska pamata (uz pilnvaras pamata būvdarbu veikšanai), lai gan dabā ir tikai viens īpašums. Līdzīgi triki ir ar dabā neesošām mājām. Būvvaldē ierodas Buņģa kungs, kurš lūdz pagarināt 1959.gadā izdotu būvatļauju. Būvinspektori dodas uz apbūves vietu, bet tur tikai putni čivina un biklas stirniņas skraida, mājas nav, bet Zemesgrāmatā lepni stāv ieraksts, ka tur ir 2- stāvu dzīvojamā māja un vēl saimniecības ēkas. Valsts Zemes dienests savukārt norāda, ka izmaiņas kadastra informācijā var veikt, ja ir izziņa par būvju neesību dabā, bet tāda izziņa jāiesniedz īpašniekam, kurš spītīgi apgalvo, ka māja tur esot, un būvvaldes pienākums ir pagarināt 1959. gada būvatļaujas termiņu. No minētajiem un līdzīgiem gadījumiem Seskis ir secinājis, ka publiska ticamība aprobežojas ar to, ka var noskaidrot, ka personai A pieder īpašums B. Publiskais ieraksts neapliecina ne to, ka nekustamais īpašums ir iegūts tiesiski, ne arī to, ka korroborrrētais īpašums dabā pastāv.