Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL) nekad nebūs pabeigts – šķiet ar šādu atziņu samierinājušies jau visi. 2017. gads mums atnesis kārtējos trīs grozījumus KPL. Grozījumu intensitāte nav nedz īpaši liela, nedz pārsteidzoša, ja atceramies, ka KPL šie jau ir 31.–33.grozījumi¹ nedaudz vairāk kā 12 gadu laikā. Tātad vidēji statistiski gads ne ar ko īpaši neizceļas.² Ievērības cienīgus 2017. gada likumus par grozījumu veikšanu KPL, kas jau stājušies spēkā, padara tas, ka līdz ar to pieņemšanu veiktas tiešām būtiskas saturiskas izmaiņas kriminālprocesuālās kārtības tiesiskajā reglamentācijā. Šī raksta, tāpat kā iepriekš "Jurista Vārdā" publicēto abu autoru rakstu ar līdzīgiem nosaukumiem, mērķis ir, atturoties no jautājumu dziļas zinātniskas izpētes, informēt lasītāju par veiktajām izmaiņām KPL, sniedzot savu ieskatu jauno normu izpratnē. Vienlaikus saskatot būtiskus trūkumus, nevar atturēties arī no kritikas, mēģinot norādīt uz aktuālo problemātiku. Rakstā sniegts 2017. gada 30. marta un 22. jūnija likumu par grozījumu izdarīšanu KPL vispārīgs apskats un tuvāk skatītas izmaiņas, kas attiecas uz kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieka statusu, jautājumiem attiecībā uz noziedzīgi iegūtu mantu, aresta uzlikšanu mantai un saīsināto spriedumu reformu.

1. 2017. gada 30. marta un 22. jūnija grozījumu Kriminālprocesa likumā vispārīgs apskats un īsi komentāri

1.1. 2017. gada 30. marta grozījumi Kriminālprocesa likumā

2017. gada 30. martā Saeimā tika pieņemti kārtējie grozījumi KPL, ar kuriem grozīta 41 panta redakcija, tai skaitā četri panti izteikti jaunā redakcijā, KPL papildināts ar divām jaunām nodaļām un izslēgts viens pants.

Grozījumi sākotnēji izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās,³ papildinot KPL tekstu ar normām, kurās reglamentēta Eiropas izmeklēšanas rīkojuma nosūtīšana citām ES valstīm un no citām ES valstīm saņemtā rīkojuma izpilde Latvijā. Grozījumus pieņemot, tas arī tika īstenots, KPL papildinot ar divām nodaļām – ar 82.¹ nodaļu "Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde" un ar 83.¹ nodaļu "Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana izpildei".

Tomēr, izskatot iesniegto likumprojektu Saeimā, tas tika ievērojami papildināts ar citiem iespējamiem grozījumiem KPL, kas rezultējās arī būtiskās izmaiņās t.s. vietējā kriminālprocesa tiesiskajā reglamentācijā. Daudzas no izmaiņām ir salīdzinoši sīkas (taču ne nenozīmīgas) un bez sistēmiskas nozīmes. Tā, piemēram, ar grozījumiem

• veiktas izmaiņas KPL 7. panta otrajā daļā norādītajā to noziedzīgo nodarījumu lokā, par kuriem kriminālprocess uzsākams tikai tad, ja saņemts cietušā pieteikums;

• veikti redakcionāli grozījumi, izslēdzot no KPL norādes uz pagasttiesu;

• papildināts no personas piedzenamo procesuālo izdevumu loks (sk. KPL 367. panta 1. daļu).

Kā būtiskākās izmaiņas vērtējamas:

• atteikšanās no obligātās aizstāvības vienošanās procesā (izslēgta KPL 83. panta otrā daļa);

• personas atbrīvošana no samaksas par obligātās aizstāvības īstenošanu neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav vēlējusies aizstāvi (KPL 85. panta pirmās daļas 2. punkts);

• noteikums, ka prokurors var izbeigt kriminālprocesu sakarā ar pierādījumu trūkumu tikai ar amatā augstāka prokurora piekrišanu (KPL 392. panta otrā daļa);

• rakstveida pierādījumu un citu dokumentu nolasīšana tikai tad, ja šādu lūgumu piesaka lietas dalībnieki (KPL 449. panta trešā daļa);

• attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamata paplašināšana, iekļaujot tajā arī noziedzīga nodarījuma neesamību (KPL 519. panta 1. punkts);

• tiesību slēgt vienošanos paredzēšana nevis līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, bet līdz tās beigām (KPL 544. panta pirmā daļa);

• kriminālprocesa atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem tiesiskā regulējuma maiņa. Izmaiņas procesā sakarā ar jaunatklātu apstākļu konstatēšanu lielā mērā veiktas, reaģējot uz Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa spriedumu par Kriminālprocesa likuma 657. panta pirmās, trešās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam,⁴ kurā atzīts, ka KPL 657. panta pirmā, trešā un piektā daļa, ciktāl tās pieļauj to, ka prokurors, kurš kriminālprocesā veicis izmeklēšanas darbības, izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu vai uzturējis valsts apsūdzību, izlemj jautājumu par šā kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ir neatbilstošas Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošas no 2017. gada 1. janvāra. Redzams gan, ka likumdevējs nav spējis iekļauties laikā un par antikonstitucionālām atzīto normu grozījumi stājušies spēkā vien 2017. gada 26. aprīlī. Tāpat jāatzīst, ka veiktās izmaiņas saistāmas ne tikai ar Satversmes tiesas konstatētās Satversmei neatbilstošās nostājas labošanu, bet arī citu normu precizēšanu, jaunu nostāju ieviešanu. Šajā sakarā norādāms, ka ar grozījumiem izveidota nozīmīga, no iepriekšējās atšķirīga kārtība, kādā procesus atjauno sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

• saīsinātā sprieduma konceptuālas izmaiņas, kuras, autoru ieskatā, ir nozīmīgākās no šajā reizē veiktajiem grozījumiem. Tāpēc tieši tās arī tiks apskatītas nedaudz vairāk.

1.2. 2017. gada 22. jūnija grozījumi Kriminālprocesa likumā

2017. gada 22. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti vieni no plašākajiem pēdējo gadu KPL grozījumiem.⁵ Tika grozīti 52 panti, tai skaitā pieci panti izteikti jaunā redakcijā, jaunā redakcijā izteikta pilnīgi visa KPL 60.