Gatavojoties Latvijas simtgadei, katra nozare meklē savus viedos priekštečus un lepojas ar viņu mantojumu. Stāstā par Latvijas tiesu sistēmas vēsturi kā viens no pirmajiem neapšaubāmi jāpiemin Kristaps Valters – Latvijas Senāta (augstākās tiesu instances) pirmais senators, pirmais Latvijas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs un pirmais Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs. Tātad – pirmā augstākā tiesu sistēmas amatpersona Latvijas Republikas vēsturē.
Aplūkojot K. Valtera kā senatora devumu Latvijas tiesību sistēmā, noteikti var skaitīt viņa izspriestās lietas un analizēt sastādītos spriedumus, kuri sešpadsmit senatora amatā nostrādātos gados skaitāmi tūkstošos. Pieminams viņa devums Latvijas administratīvās justīcijas veidošanā un šīs tiesību jomas attīstībā. Tāpat ar cieņu vērtējams viņa Apvienotās sapulces priekšsēdētāja darbs, pateicoties kam Latvijas Senāts baudīja respektu un uzticēšanos gan toreiz, gan tagad – teju pēc simts gadiem.
Bet jo svarīgāk būtu izceļamas tālaika tiesnešu vērtības – patriotisms, neatkarība, demokrātija, inteliģence un darba tikums, kas jo skaidri redzams K. Valtera dzīves gaitā.
Kristaps Valters.
Foto: no grāmatas Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture, 1938
Dzīves dati
Kristaps Valters dzimis 1861. gada 18. decembrī Kuldīgas pagasta (tagad Rumbas pagasta) Dindžu mājās lauku saimnieka ģimenē. Tēvs – Kristaps, māte – Anna (dz. Vidiņa). Latvietis, luterticīgs.
Pēc Kuldīgas ģimnāzijas beigšanas studējis tieslietas Maskavas Universitātē. Iesaistījies Jaunajā strāvā, bijis laikraksta "Dienas Lapa" galvenais redaktors un līdzizdevējs.
1893. gadā pabeidzis studijas, strādājis par advokāta palīgu Kuldīgā un Rīgā. Vēlāk privātadvokāts un no 1904. gada zvērināts advokāts Rīgā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, devies bēgļu gaitās uz Krieviju un Igauniju, darbojies latviešu bēgļu palīdzības organizācijās. 1918. gadā atgriezies Latvijā.
Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas piedalījies Latvijas tiesu Pagaidu nolikuma izstrādē un 1918. gada decembrī kopā ar Jāni Graudiņu ievēlēti par pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem. 1919. gadā iecelts par Senāta Administratīvā departamenta priekšsēdētāju, 1920. gadā – par Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju.
1934. gadā, aizejot pensijā, atjaunojis zvērināta advokāta praksi Rīgā, no 1941. gada – advokāts Kuldīgas juridiskajā konsultācijā. Pēdējo dzīves cēlienu pavadījis dzimtajās Dindžu mājās, kur 1944. gada 4. novembrī miris 82 gadu vecumā.
Par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru.1
Sabiedriskā un politiskā darbība pirms tiesneša amata
K. Valters bija sabiedriski aktīvs un daudzpusīgs – kā tas raksturīgi Latvijas brīvvalsts pirmā posma inteliģencei, pie kuras neapšaubāmi bija pieskaitāmi arī juristi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
