Palielinoties cilvēku darbības ietekmei uz vidi un aktualizējoties vides aizsardzības jautājumiem vides pārmaiņu dēļ, arvien vairāk tiek meklētas iespējas, kā mazināt cilvēces negatīvo ietekmi uz vidi. Tas tiek darīts gan ar privātām iniciatīvām, piemēram, samazinot ikdienā saražotos atkritumus, pārejot uz zaļo enerģiju, kā arī valsts līmenī, piemēram, regulējot piesārņojuma ražošanas apjomu, dabas resursu izmantošanu un paredzot sodus par to pārsniegšanu. Tie ir labi instrumenti, tomēr varētu iebilst, ka tie nav pietiekami efektīvi, proaktīvi vai šobrīd nesasniedz tādu apjomu, lai atstātu jūtamu ietekmi uz vides saglabāšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
