7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)
Numura tēma
Tiesības kā zināšanas un komunikācija
Dr. iur. h. c.
Egils Levits
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis 

I. Tiesību diskusijas juristu kopienā kā tiesību sastāvdaļa

1. Tiesības un zināšanas

Tiesības ir zināšanas. Ja tiesības neviens nezinātu, tad tiesību nebūtu.

Tomēr tiesību zināšanas nav identiskas ar tiesībām. Starp tām abos virzienos pastāv noteiktas attiecības.

Pirmkārt, bez zināšanām nevar būt tiesības. Otrkārt, ne visas zināšanas ir tiesības. Tiesību zināšanas ir tikai tās zināšanas, kuras tiesības pašas par tādām atzīst. Tātad tiesības uzliek zināšanām "filtru" – dažas zināšanas tās pieļauj kā tiesību zināšanas, citas tās noraida – pat ja tās pašas "apgalvo", ka esot tieši "tiesību" zināšanas.

Tiesību zināšanas var būt pareizas vai kļūdainas. Piemēram, augstākas instances tiesas atceļ zemākas instances spriedumu kā kļūdainu. Tātad tiesību zināšanas prasa atšķirt pareizas tiesību zināšanas no kļūdainām. Savukārt zināšanas, kas vispār nav tiesību zināšanas, no tiesību viedokļa nevar arī būt kļūdainas. Tās vienkārši atrodas ārpus noslēgtā tiesību zināšanu loka.

Tikai pareizas tiesību zināšanas rada tiesības. Tikai tās tiesības, kas balstās uz pareizām tiesību zināšanām, veido tiesību sistēmu.

2. Tiesību speciālisti – juristi

Tiesību zināšanas kopš seniem laikiem ir koncentrētas speciālistu rokās, resp., galvās. Sākotnēji tie bija priesteri, šamaņi. Romas impērijā izveidojās atsevišķa, neatkarīga juristu profesija. Agrīnajos viduslaikos jurista profesija zaudēja savu nozīmi. Kristīgajā kultūras lokā tiesību speciālistu vidū sāka dominēt teologi, garīdznieki. Tomēr viduslaiku beigās juristi atkal emancipējās no garīdzniecības (turpretim islama kultūras lokā joprojām pastāv zināma saistība ar teoloģiju). Mūsdienās jurists ir patstāvīga, no teoloģijas neatkarīga profesija.

Juristi ir cilvēki, kuri ir apguvuši tiesību veidošanas, izprašanas, piemērošanas mākslu (jurisprudenci). Piederība juristu profesijai mūsdienās gandrīz vienmēr tiek apliecināta ar attiecīgu izglītību (diplomu). Tomēr iespējami izņēmumi gan uz vienu, gan uz otru pusi – cilvēks, kurš (kaut kādā veidā) ieguvis diplomu, bet nepārvalda tiesību mākslu, pēc būtības nav jurists, un otrādi – cilvēks, kurš šo mākslu ir apguvis, kaut gan viņam nav attiecīgā diploma, būtībā ir jurists.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties