16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)
Atsaucoties uz publicēto
Par atzīmju [ne]dzēšanu, izsoles aktu apstiprinot
5
Jānis Lapsa
LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs, ZAB “Kalniņa, Lapsa un partneri” zvērināts advokāts, Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieks 

Šā gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēta Augstākās tiesas Civillietu departamenta (turpmāk – AT) zinātniski analītiskā padomnieka Dr. iur. Riharda Gulbja sagatavotā informācija (turpmāk – Informācija) par AT nolēmumu "Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama". Šajā sakarā vēlos izteikt savas pārdomas.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anda
1. Februāris 2018 / 23:14
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par rakstu. Bet ko tagad darīt labticīgajam ieguvējam - dzīvokļa īpašniekam, kurš tikai 2018.gada janvārī ir nostādīts fakta priekšā !?? Šajā gadījumā ģenerālprokuratūra aizstāv tikai Prasītājus, kuri pirms izsoles arī bija nopirkuši šo dzīvokli, lai gan lietā pastāv šaubas par to vai tiešām tika veikta samaksa... Nekur lietā nav pat pieminēts, ka šajā lietā vislielākais cietušais ir dzīvokļa labticīgais ieguvējs, kurš nekādā veidā nevarēja pat zināt par šo tiesvedību! Šajā gadījumā būtu jāievēro Satversme un jāaizsargā īpašnieks, kurš ir īpašumu ieguvis godīgā ceļā . Valstij šajā gadījumā ir jākompensē zaudējumi pieteicējam, ja tos atzīst par pamatotiem, bet labticīgais dzīvokļa īpašnieks nekādā gadījumā nedrīkst ciest. Savādāk iznāk, ka mēs dzīvojam absolūti beztiesiskā valstī. Ja tiek konstatēts, ka jāpielabo likumi, tas ir jādara valsts iestādēm nevis par to būtu jāuztraucas nodokļu maksātājiem! Nevienam nenovēlu atrasties dzīvokļa labticīgā īpašnieka vietā...
Magone
16. Janvāris 2018 / 13:14
2
ATBILDĒT
Liels paldies par rakstu! Vismaz kāds manus komentārus lasa. Tieši tādas bija arī manas domas, tikai neizklāstīju tās tik sīki un analītiski. Cerams, ka AT iedziļināsies šajā lietā vairāk un savu viedokli mainīs.
PS. Paldies arī, ka nepieņēmāt mani darbā pēc darba intervijas pirms padsmit gadiem.
Jānis Lapsa > Magone
17. Janvāris 2018 / 08:43
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru. Komentārus lasa, ja tie ir par lietu, nav "ad hominem" un visādi citādi ir saturiski labi :)
Diemžēl manam viedoklim bija ierobežojumi gan apjomā, gan laikā un prasītos vēl dziļāku pieeju un izpēti. Domājams, ka lielākā daļa lasītāju/juristu īsti neapzinās, kādu ietekmi šāds lēmums var atstāt uz turpmāko.
Ja ar šo lēmumu būtu konstatēts, ka ir bijis formāls pārkāpums (nepaziņošana, nav motivācijas), varētu saprast, bet ar nolēmumu tiek grozīta visa izsoļu veikšanas jēga. Un ja piekrītam AT nostājai, tad likums būtu jāgroza. Šeit mēs redzam klasisku gadījumu, kad ir aizskartas kāda atsevišķa indivīda tiesības/intereses un ir jāreaģē (apakšā lietā ir "shēma" un kā jau rakstīju, tādā ziņā AT nolēmums ir taisnīgs), bet iznākums ir tāds, kāds tas ir.
Jāpiekrīt ir "Viedoklis" komentāram, ka savas tiesības ir jārealizē aktīvi. Pēc eošās informācijas "apkrāptais" zināja par piedziņas vēršanu un izsoles organizēšanu - tad kāpēc nereaģēja? Kāpēc uzreiz negriezās tiesā ar lugumu apturēt izpildu darbības vai ĢP iesniegt protestu?
Un, protams, fascinē šī nostāja - ka izsole ir riska pirkums. Jau Satversmes tiesa pauda ko līdzīgu (jautājumā par īres līgumu saistošo spēku) un tad jau es rakstīju, ka nevar tiesa paust šādu viedokli. Jā, izsole ir riska pirkums, bet spēles noteikumiem ir jābūt saprotamiem un skaidriem (kā minēts manā viedoklī JV - tas ietekmē novērtējumu un riska apzināšanos).
Pēc šādiem tiesu nolēmumiem es vienmēr uzdodu jautājumu - kāpēc tiesa nevar pateikt, ka jā, mēs te domājam tā un tā (lai aizsargātu personas intereses), bet secinājumā pateikt - te ir problēma, likumdevējam būtu jārīkojas (jāgroza CPL, jāsabalansē CPL un ZGL normas utml.)?
Es ļoti ceru, ka tiesneši lasa gan viedokli, gan komentārus un ieklausās... kaut nedaudz...
P.S. par Jūsu P.S. ieintriģējāt :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties