Pagājušo pirmdien, 22. janvārī, izsludinātās Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā bija iekļauts tikai viens apspriežamais jautājums – par publiskajā telpā izskanējušo maksātnespējas procesu tiesvedību kritisko vērtējumu. Neraugoties uz to, ka sēde ilga teju piecas stundas, kopīgi formulēta pozīcija un gala lēmums par turpmāko rīcību vēl nesekoja, jo sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 5. februārim. Atvēlētajā termiņā padomes locekļiem ir jāiesniedz juridiski korekts un reāli izpildāms priekšlikums, cik lielā mērā un kādā veidā būtu gūstama skaidrība par medijos kritiski atspoguļotajiem konkrētu tiesnešu nolēmumiem. Par to Tieslietu padome lems nākamreiz, taču jau arī aizvadītajā sēdē bija jaušama tieslietu sistēmai piederīgo attieksme pret notikušo un iezīmējās vairāki potenciālie rīcības virzieni.
Tiesneši paši aicina rīkoties
Pievēršoties 22. janvāra Tieslietu padomes sēdes būtībai, jāatgādina, ka 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicināja tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā, balstoties uz plašsaziņas līdzekļu ziņoto, tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām. Vēl pagājušā gada izskaņā šim aicinājumam sekoja 14 Augstākās tiesas tiesnešu parakstīta Tieslietu padomei adresēta vēstule.1 Tajā Administratīvo lietu un Krimināllietu departamentu tiesneši atsaucās uz žurnālā "IR", sabiedriskās televīzijas raidījumā "Tieša runa" un TV3 raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo žurnālistu pētījumu saistībā ar konkrētu tiesnešu izskatītajām maksātnespējas lietām, uzsverot: "Minētais pētījums ir balstīts uz konkrētu faktu analīzi, atklājot tiesnešu iespējamu profesionalitātes trūkumu, izskatot maksātnespējas lietas, un, no neiesaistītas personas skatpunkta raugoties, neizprotamus tiesnešu lēmumus. Žurnālistu izpētīto faktu analīzes rezultātā izdarītie secinājumi ir ārkārtīgi satraucoši tiesu varai kopumā. Minētā situācija ir radījusi tiesu varas reputācijas krīzi, kas vairo arvien lielāku neuzticību tiesu varai un līdz ar to valstij kopumā. Šādā situācijā tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji."2
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēstuli parakstījušie tiesneši Tieslietu padomei rosināja, pirmkārt, izveidot komisiju (darba grupu), tajā iekļaujot tiesnešus no Augstākās tiesas un apgabaltiesas, kas specializējušies maksātnespējas lietās, kā arī aicināt līdzdarboties tiesībzinātniekus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
