Iepriekšējas piezīmes

Jautājums par kasācijas tiesvedības regulējuma pilnveidošanu ir bijis aktuāls kopš kasācijas principa ieviešanas Francijas tiesu sistēmā 18. gadsimta beigās.³ Mūsdienu tiesībpolitiskajā diskusijā par veiksmīgāko kasācijas tiesvedības regulējuma attīstību papildus tiesu sistēmas viendabīgas, pareizas⁴ un paredzamas darbības nodrošināšanas apsvērumiem liela nozīme ir cilvēktiesību argumentiem, proti, indivīda tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanai. Šajā saistībā jāmin tādi būtiski šo tiesību aspekti kā tiesas pieejamības nodrošināšana⁵ un pienākums izskatīt lietu saprātīgā termiņā.

Raugoties no tiesībpolitiskā skatpunkta, risinot kasācijas instances tiesas darbības normatīvā regulējuma pilnveidošanas problemātiku, ir jāņem vērā projektu vadībā pazīstamā likumsakarība, kur darba kvalitāte ir atkarīga no trīs faktoru – uzdevumu tvēruma, izmaksu (resursu) un termiņu – saspēles. Kasācijas tiesvedības gadījumā kasācijas instances tiesas darba kvalitāte ir atkarīga no tā, cik plaši vai šauri tiek noteikti tās uzdevumi, kādi resursi ir tās rīcībā un kādi ir noteiktie vai vēlamie tiesvedības termiņi. Mainot vienu no minētajiem faktoriem, ir jāveic izmaiņas pārējos faktoros, vai arī tiks ietekmēta tiesvedības kvalitāte. Turklāt, ja izmaiņas izpaužas kā uzdevumu vai darba apjoma palielināšana un tiesvedības termiņu samazināšana, tad šāda ietekme būs negatīva, proti, kvalitāte kritīsies.

Saskaņā ar Augstākās tiesas darbības stratēģiju 2017.–2019. gadam tiesas spriešana augstā kvalitātē ir Augstākās tiesas darbības stratēģiskais mērķis.⁶ Tiesvedības augsta kvalitāte ir arī būtisks priekšnoteikums, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos Augstākajai tiesai un tiesu sistēmai kopumā. Līdzīgi arī tiesvedības ātrums ir būtisks, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Turklāt tam ir nozīmīga loma indivīda tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā. Tādējādi, lai nodrošinātu tiesvedības augstu kvalitāti un samazinātu tās īstenošanas termiņus, ir jāpalielina kasācijas instances tiesas resursi, kas korelē ar izmaksām, vai arī jākoriģē tiesas uzdevumi, pamatojoties uz kasācijas tiesvedības prioritātēm, vai arī jāveic abi minētie pasākumi.

Atskatoties nesenā pagātnē, var secināt, ka gan likumdevējs, gan Augstākā tiesa ir veikusi abu veidu pasākumus. Piemēram, Augstākās tiesas pētnieciskā potenciāla stiprināšanai tika reorganizēta Judikatūras nodaļa, paplašinot tās funkcijas un no 2016. gada sākuma darbu uzsākot Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai. Gadu iepriekš katrā Augstākās tiesas departamentā darbu bija uzsākuši zinātniski analītiskie padomnieki. Lai sekmīgi risinātu ienākošo lietu skaita pieauguma jautājumu, kas aktualizējās ekonomiskās krīzes ietekmē, pakāpeniski tika palielināts Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu skaits, 2015. gadā tam sasniedzot 17 (salīdzinājumam 2010. gadā departamentā bija 10 tiesneši).

Augstākās tiesas kā kasācijas instances uzdevumu tvērums savukārt tika ierobežots leģislatīvā ceļā.