Lai gan varētu piekrist autora argumentiem par to, ka īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošinājuma atzīmes dzēšana apstiprinot izsoles rezultātus nav pareiza, diemžēl jāatzīmē, ka raksta autors nav rūpīgi iepazinies ar konkrētās civillietas materiāliem, jo šobrīd esošais dzīvokļa īpašnieks nekādā gadījumā nav saistīts ar izsoli, bet ir īpašuma labticīgais ieguvējs, kurš neko par šīm tiesvedībām nav zinājis, bet ir likumīgi iegādājies dzīvokli no izsoles uzvarētāja. Pirkuma līgums ir slēgts pie notāra, Zemesgrāmatā nekādi apgrūtinājumi līguma slēgšanas brīdī nebija, viss slēdzot pirkuma līgumu tika pārbaudīts. Kādā veidā persona varēja zināt par šim problēmām, ja valsts iestāžu datu bāzēs nekas nebija atrodams? Dzīvokļa labticīgais īpašnieks nekādā gadījumā nevar būt atbildīgs par saistībām kuras pats nav uzņēmies! Autors rakstā pareizi piemin to, ka nemaz nav iespējams šādu dzīvokli ar nodrošinājuma atzīmi tālāk pārdot, jā piekrītu, bet ko darīt tagad, jo šis fakts diemžēl ir noticis, jo pirkuma brīdī nekādu apgrūtinājumu nebija!!! Lūdzu risiniet šo jautājumu, lai no valsts budžeta līdzekļiem kompensētu zaudējumus īpašniekam, kuram par labu tika uzlikta nodrošinājuma atzīme, bet pēc tam tika dzēsta, tikai lūdzu nepieļaujiet, lai notiek tāda netaisnība un šajā gadījumā ciestu dzīvokļa labticīgais īpašnieks, kurš nav nekādas saistības uzņēmies. Augstākā tiesa savā lēmumā šo jautājumu pat neizskata it kā tāda labticīgā dzīvokļa īpašnieka nemaz nebūtu. Nevienam nenovēlu atrasties šādā situācijā, kur pēkšņi īpašnieka zemesgrāmatā var parādīties ieraksts par milzīgu parāda summu. Lūdzu pamēģiniet iejusties labticīgā dzīvokļa īpašnieka ādā, kurš valsts iestāžu rupjas kļūdas dēļ var zaudēt savu īpašumu, kurā jau dzīvo 7 gadus un veicis lielus ieguldījumus. Vai tiešām Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu vairāk neko nenozīmē?

Argumentēts raksts.
Pozitīvi pārsteidz operativitāte, kādā autors spēj pienācīgi kvalitatīvi veidot polemiku ar citiem autoriem - gan J. Lapsu, gan V. Jarkinu.